Atšķirības starp "Rennes" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Baron_Schwerin_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Baron_Schwerin_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | [[Barons|baroni]] '''fon Rennes''' (vc. ''von Roenne'') - sena [[Livonija]]s muižnieku dzimta. Tās aizsākumi Livonijā nāk no XV gs., kad Klauss Renne no 1419. gada līdz 1425. gadam bija Kurmales ķīlas īpašnieks, bet 1441. gadā minēts kā Goldingenas komtura vasalis un lēņa valdītājs. 1439. gadā Rīgas arhibīskaps Hennings fon Šarfenbergs (''Scharffenberg'') tika iecēlis kādu Johanu fon Renni par Raunas pils hauptmani un izlēņojis tam zemes vēlāko Taurenes un Dzērbenes muižu teritorijās. Taču plašāki dzimtas īpašumi bija Vidzemē, kur Rīgas arhibīskaps Hennings fon Šarfenbergs izlēņoja Johanam Rennem Taurenes (''Teuren'') muižu Dzērbenes apkaimē, 1469. gadā Antoniuss Renne Raunas ciema tuvumā nopirka Daniela Brezekes (''Bresecke'') zemes u.c. Oficiālais dzimtas aizsācēs Baltijā bijis Kurzemes bīskapijas vasalis Johans fon Renne, kuram bīskaps Hermanis 1539. gadā izlēņoja zemes Valtaiķu draudzē, vēlāko Vecapuzes muižu. Rennes dzimta jau XV gs. beigās sadalījusies divos namos: Vidzemes-Kurzemes un Kurzemes-Žemaitijas jeb, kā dažkārt pieminēts, vecākajā un jaunākajā līnijā. XVII gs. dzimta zaudēja praktiski visus savus īpašumus t.s. zviedru Vidzemē, krietni samazinoties arī tās sociālajam statusam. Tas atkal mainījās, kad kavalērijas ģenerālis Karls Evalds fon Renne (1663.–1716.) pēc Poltavas kaujas saņēma barona titulu. 1732. gada 30. maijā Polijas karalis, Saksijas kūrfirsts Augusts II atkārtoti apstiprināja ģenerāļa Rennes dēlam Karlam Johanam Ernstam brīvkungu jeb baronu titulu. XVIII gs. Vidzemes bruņniecības solā tika uzņemts dragūnu majors Oto Johans fon Renne, bet 1841. gadā baroni fon Rennes tika uzņemti Kurzemes bruņniecībā. 1890. gadā notika rets tiesas process, pēc kura pasludināja spriedumu, ka barons Maksimilians Lidiuss Ādams fon Renne (1849.–1908.) no Pedvāles, pēc Kurzemes provinces tiesību II daļas 895. panta (Provizialreht, Teil II, Art. 895) | + | [[Barons|baroni]] '''fon Rennes''' (vc. ''von Roenne'') - sena [[Livonija]]s muižnieku dzimta. Tās aizsākumi Livonijā nāk no XV gs., kad Klauss Renne no 1419. gada līdz 1425. gadam bija Kurmales ķīlas īpašnieks, bet 1441. gadā minēts kā Goldingenas komtura vasalis un lēņa valdītājs. 1439. gadā Rīgas arhibīskaps Hennings fon Šarfenbergs (''Scharffenberg'') tika iecēlis kādu Johanu fon Renni par Raunas pils hauptmani un izlēņojis tam zemes vēlāko Taurenes un Dzērbenes muižu teritorijās. Taču plašāki dzimtas īpašumi bija Vidzemē, kur Rīgas arhibīskaps Hennings fon Šarfenbergs izlēņoja Johanam Rennem Taurenes (''Teuren'') muižu Dzērbenes apkaimē, 1469. gadā Antoniuss Renne Raunas ciema tuvumā nopirka Daniela Brezekes (''Bresecke'') zemes u.c. Oficiālais dzimtas aizsācēs Baltijā bijis Kurzemes bīskapijas vasalis Johans fon Renne, kuram bīskaps Hermanis 1539. gadā izlēņoja zemes Valtaiķu draudzē, vēlāko Vecapuzes muižu. Rennes dzimta jau XV gs. beigās sadalījusies divos namos: Vidzemes-Kurzemes un Kurzemes-Žemaitijas jeb, kā dažkārt pieminēts, vecākajā un jaunākajā līnijā. XVII gs. dzimta zaudēja praktiski visus savus īpašumus t.s. zviedru Vidzemē, krietni samazinoties arī tās sociālajam statusam. Tas atkal mainījās, kad kavalērijas ģenerālis Karls Evalds fon Renne (1663.–1716.) pēc Poltavas kaujas saņēma barona titulu. 1732. gada 30. maijā Polijas karalis, Saksijas kūrfirsts Augusts II atkārtoti apstiprināja ģenerāļa Rennes dēlam Karlam Johanam Ernstam brīvkungu jeb baronu titulu. XVIII gs. Vidzemes bruņniecības solā tika uzņemts dragūnu majors Oto Johans fon Renne, bet 1841. gadā baroni fon Rennes tika uzņemti Kurzemes bruņniecībā. 1890. gadā notika rets tiesas process, pēc kura pasludināja spriedumu, ka barons Maksimilians Lidiuss Ādams fon Renne (1849.–1908.) no Pedvāles, pēc Kurzemes provinces tiesību II daļas 895. panta (Provizialreht, Teil II, Art. 895) tika izslēgts no bruņniecības matrikula sarakstiem. |
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 22. augusts, plkst. 12.41
baroni fon Rennes (vc. von Roenne) - sena Livonijas muižnieku dzimta. Tās aizsākumi Livonijā nāk no XV gs., kad Klauss Renne no 1419. gada līdz 1425. gadam bija Kurmales ķīlas īpašnieks, bet 1441. gadā minēts kā Goldingenas komtura vasalis un lēņa valdītājs. 1439. gadā Rīgas arhibīskaps Hennings fon Šarfenbergs (Scharffenberg) tika iecēlis kādu Johanu fon Renni par Raunas pils hauptmani un izlēņojis tam zemes vēlāko Taurenes un Dzērbenes muižu teritorijās. Taču plašāki dzimtas īpašumi bija Vidzemē, kur Rīgas arhibīskaps Hennings fon Šarfenbergs izlēņoja Johanam Rennem Taurenes (Teuren) muižu Dzērbenes apkaimē, 1469. gadā Antoniuss Renne Raunas ciema tuvumā nopirka Daniela Brezekes (Bresecke) zemes u.c. Oficiālais dzimtas aizsācēs Baltijā bijis Kurzemes bīskapijas vasalis Johans fon Renne, kuram bīskaps Hermanis 1539. gadā izlēņoja zemes Valtaiķu draudzē, vēlāko Vecapuzes muižu. Rennes dzimta jau XV gs. beigās sadalījusies divos namos: Vidzemes-Kurzemes un Kurzemes-Žemaitijas jeb, kā dažkārt pieminēts, vecākajā un jaunākajā līnijā. XVII gs. dzimta zaudēja praktiski visus savus īpašumus t.s. zviedru Vidzemē, krietni samazinoties arī tās sociālajam statusam. Tas atkal mainījās, kad kavalērijas ģenerālis Karls Evalds fon Renne (1663.–1716.) pēc Poltavas kaujas saņēma barona titulu. 1732. gada 30. maijā Polijas karalis, Saksijas kūrfirsts Augusts II atkārtoti apstiprināja ģenerāļa Rennes dēlam Karlam Johanam Ernstam brīvkungu jeb baronu titulu. XVIII gs. Vidzemes bruņniecības solā tika uzņemts dragūnu majors Oto Johans fon Renne, bet 1841. gadā baroni fon Rennes tika uzņemti Kurzemes bruņniecībā. 1890. gadā notika rets tiesas process, pēc kura pasludināja spriedumu, ka barons Maksimilians Lidiuss Ādams fon Renne (1849.–1908.) no Pedvāles, pēc Kurzemes provinces tiesību II daļas 895. panta (Provizialreht, Teil II, Art. 895) tika izslēgts no bruņniecības matrikula sarakstiem.
