Revolūcija

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Revolūcija (no lat. revolutio - "pavērsiens"; an. revolution, fr. révolution, vc. Revolution, kr. революция) – apzīmējums krasām izmaiņām sabiedrības un domāšanas attīstībā, kas sagrauj esošās struktūras, tās aizstājot ar jaunām. Vēsturē par revolūcijām pieņemts apzīmēt vai nu krasas sociālekonomiskās izmaiņas cilvēces attīstībā (skat. neolīta revolūcija, agrārā revolūcija, industriālā revolūcija), vai plašu masu bruņotu sacelšanos, kuras rezultātā vai nu kardināli mainījās valsts pārvaldes modelis, vai izveidojās jaunas valstis (skat. Slavenā revolūcija, 1848. gada revolūcija, Parīzes komūna (1871), 1905. gada revolūcija, Novembra revolūcija Vācijā, Februāra revolūcija Krievijā, Oktobra revolūcija Krievijā, buržuāziskā revolūcija, sociālistiskā revolūcija, pasaules revolūcija).

Ļeņinismā revolūciju definēja kā neizbēgamu, iestājoties t.s. "revolucionārai situācijai" (kad "apakšas vairs negrib, bet augšas vairs nevar" dzīvot pa vecam).

Literatūra par šo tēmu

  • James Glass. Delusion: Internal Dimensions of Political Life. - Univ. Chicago Press: Chicago, 1985
  • Ollman B. Social and Sexual Revolution. Essayes on Marx and Reich. - South End Press: Boston, 1979. - ISBN 0-89608-080-3
  • Brinton C. C. The Anatomy of Revolution. - N.Y., 1957.

  • Джек Голдстоун. Революции. Очень краткое введение. - Изд-во Ин-та Гайдара: Москва, 2015
  • Волобуев П. В. Выбор путей общественного развития: теория, история, современность. - Политиздат: Москва, 1987
  • Эйзенштадт Ш. Революция и преобразование обществ. Сравнительное изучение цивилизаций. - Аспект Пресс: Москва, 1999. - ISBN 5-7567-0231-8
  • Хобсбаум Э. Век революции. Европа 1789-1848. - Феникс: Ростов-на-Дону, 1999. - ISBN 5-222-00614-X
  • Тарасов А. Н. Этапы революционного процесса. // Россия XXI, 1995, № 11-12.