Revolucionāra situācija
No ''Vēsture''
Versija 2010. gada 24. novembris, plkst. 16.18, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums) (jauns šķirklis)
Revolucionāra situācija – marksisma teorijā objektīvo apstākļu kopums, kas demonstrē sabiedriskās iekārtas krīzi un nosaka sociālās revolūcijas iespējamību. Tās galvenās iezīmes: valdošās šķiras nespēj negrozītā veidā saglabāt savu dominanti. Lai revolūcija sāktos, nepietiek ar to, ka „apakšslāņi negrib“, bet ir vajadzīgs arī, lai „augšslāņi vairs nevarētu“ dzīvot pa vecam. Situācijā, kad apspiesto šķiru trūkums un bezizeja sasniedz maksimumu, masas, kuras „miera“ laikos kurnot ļauj sevi ekspluatēt un aplaupīt, sakustas aktīvas darbības virzienā, lai uzlabotu savu stāvokli.
Literatūra par šo tēmu
- Revolucionāra situācija. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 363. lpp.
