Atšķirības starp "Rietumnieki" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Rietumnieki''' – sabiedriskās domas virziens Krievijas impērijā XIX gs. 40. gados. Pamatmotīvs bija dzimtbūšanas likvidēšana un valsts eiropeizēšana. Izpaudās kā domubiedru „pulciņi“, kas regulāri savā starpā komunicēja klātienē un sarakstē, noformulējot un attīstot savas idejas, polemizējot par aktuāliem estētiskiem, filosofiskiem un sociāli politiskiem jautājumiem, centās iespēju robežās publicēties. Zināmākie rietumnieki bija: [[Hercens Aleksandrs|Hercens]], [[Granovskis Timofejs|Granovskis]], Ogarjovs, V.Botkins, Kaveļins, N.Ketčers, J.Koršs, I.Turgeņevs, P.Aņņenkovs, I.Panajevs u.c. | + | '''Rietumnieki''' (kr. ''западники'') – sabiedriskās domas virziens Krievijas impērijā XIX gs. 40. gados. Pamatmotīvs bija dzimtbūšanas likvidēšana un valsts eiropeizēšana. Izpaudās kā domubiedru „pulciņi“, kas regulāri savā starpā komunicēja klātienē un sarakstē, noformulējot un attīstot savas idejas, polemizējot par aktuāliem estētiskiem, filosofiskiem un sociāli politiskiem jautājumiem, centās iespēju robežās publicēties. Zināmākie rietumnieki bija: [[Hercens Aleksandrs|Hercens]], [[Granovskis Timofejs|Granovskis]], Ogarjovs, V.Botkins, Kaveļins, N.Ketčers, J.Koršs, I.Turgeņevs, P.Aņņenkovs, I.Panajevs u.c. |
==Literatūra par šo tēmu== | ==Literatūra par šo tēmu== | ||
* Rietumnieki. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 363.-364. lpp. | * Rietumnieki. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 363.-364. lpp. | ||
| + | |||
| + | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
| + | |||
| + | * [http://bse.sci-lib.com/article043306.html Значение слова "Западники" в Большой Советской Энциклопедии] | ||
[[Kategorija:Ideoloģijas un politika]] | [[Kategorija:Ideoloģijas un politika]] | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 24. novembris, plkst. 16.37
Rietumnieki (kr. западники) – sabiedriskās domas virziens Krievijas impērijā XIX gs. 40. gados. Pamatmotīvs bija dzimtbūšanas likvidēšana un valsts eiropeizēšana. Izpaudās kā domubiedru „pulciņi“, kas regulāri savā starpā komunicēja klātienē un sarakstē, noformulējot un attīstot savas idejas, polemizējot par aktuāliem estētiskiem, filosofiskiem un sociāli politiskiem jautājumiem, centās iespēju robežās publicēties. Zināmākie rietumnieki bija: Hercens, Granovskis, Ogarjovs, V.Botkins, Kaveļins, N.Ketčers, J.Koršs, I.Turgeņevs, P.Aņņenkovs, I.Panajevs u.c.
Literatūra par šo tēmu
- Rietumnieki. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 363.-364. lpp.
