Atšķirības starp "Roges" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''fon Roges''' (kr. ''фон Рогге'', vc. ''von Rogge'') – flāmu izcelsmes muižniecības dzimta Krievijas impērijā. Pirmais Roge, kurš kā Prūsijas pavalstnieks ieradies Pēterburgā XVIII gs. vidū, bija Ludvigs Roge (''Ludwig Ernst Rogge'', ?-?). Tā vecākais dēls, Petrs Roge (''Peter Fabian Rogge'', 1778-?), dzimis Pēterburgā un apprecējies ar Poltavas muižnieka meitu Marfu, un 1790. gadā stājies impērijas dienestā, pieņemdams tās pavalstniecību, uzskatāms par Krievijas atzara aizsācēju. 1834. gadā Rogu dzimta Kijevas muižniecības sapulcē tika atzīta par dižciltīgajiem un ierakstīta muižniecības matrikulā. | '''fon Roges''' (kr. ''фон Рогге'', vc. ''von Rogge'') – flāmu izcelsmes muižniecības dzimta Krievijas impērijā. Pirmais Roge, kurš kā Prūsijas pavalstnieks ieradies Pēterburgā XVIII gs. vidū, bija Ludvigs Roge (''Ludwig Ernst Rogge'', ?-?). Tā vecākais dēls, Petrs Roge (''Peter Fabian Rogge'', 1778-?), dzimis Pēterburgā un apprecējies ar Poltavas muižnieka meitu Marfu, un 1790. gadā stājies impērijas dienestā, pieņemdams tās pavalstniecību, uzskatāms par Krievijas atzara aizsācēju. 1834. gadā Rogu dzimta Kijevas muižniecības sapulcē tika atzīta par dižciltīgajiem un ierakstīta muižniecības matrikulā. | ||
| − | Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas pārstāvji ieradās [[Pilsoņu karš Krievijā|pilsoņu kara]] laikā, glābjoties no represijām padomju Krievijā. Vai šai dzimtai ir kāda saistība ar [[ | + | Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas pārstāvji ieradās [[Pilsoņu karš Krievijā|pilsoņu kara]] laikā, glābjoties no represijām padomju Krievijā. Vai šai dzimtai ir kāda saistība ar [[Livonijas ordenis|Vācu ordeņa Livonijā]] mestru (1298-1307) Gotfrīdu fon Rogi (''Gottfried von Rogge''), nav zināms, jo uzvārds vācu/flāmu zemēs ir visai izplatīts, bet tieša saistība nav atrasta. |
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2016. gada 16. augusts, plkst. 07.10
fon Roges (kr. фон Рогге, vc. von Rogge) – flāmu izcelsmes muižniecības dzimta Krievijas impērijā. Pirmais Roge, kurš kā Prūsijas pavalstnieks ieradies Pēterburgā XVIII gs. vidū, bija Ludvigs Roge (Ludwig Ernst Rogge, ?-?). Tā vecākais dēls, Petrs Roge (Peter Fabian Rogge, 1778-?), dzimis Pēterburgā un apprecējies ar Poltavas muižnieka meitu Marfu, un 1790. gadā stājies impērijas dienestā, pieņemdams tās pavalstniecību, uzskatāms par Krievijas atzara aizsācēju. 1834. gadā Rogu dzimta Kijevas muižniecības sapulcē tika atzīta par dižciltīgajiem un ierakstīta muižniecības matrikulā.
Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas pārstāvji ieradās pilsoņu kara laikā, glābjoties no represijām padomju Krievijā. Vai šai dzimtai ir kāda saistība ar Vācu ordeņa Livonijā mestru (1298-1307) Gotfrīdu fon Rogi (Gottfried von Rogge), nav zināms, jo uzvārds vācu/flāmu zemēs ir visai izplatīts, bet tieša saistība nav atrasta.
