Atšķirības starp "Roges" versijām
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''fon Roges''' (kr. ''фон Рогге'', vc. ''von Rogge'') – flāmu izcelsmes muižniecības dzimta Krievijas impērijā. Pirmais Roge, kurš kā Prūsijas pavalstnieks ieradies Pēterburgā XVIII gs. vidū, bija Ludvigs Roge (''Ludwig Ernst Rogge'', ?-?). Tā vecākais dēls, Petrs Roge (''Peter Fabian Rogge'', 1778-?), dzimis Pēterburgā un apprecējies ar Poltavas muižnieka meitu Marfu, un 1790. gadā stājies impērijas dienestā, pieņemdams tās pavalstniecību, uzskatāms par Krievijas atzara aizsācēju. 1834. gadā Rogu dzimta Kijevas muižniecības sapulcē tika atzīta par dižciltīgajiem un ierakstīta muižniecības matrikulā. | '''fon Roges''' (kr. ''фон Рогге'', vc. ''von Rogge'') – flāmu izcelsmes muižniecības dzimta Krievijas impērijā. Pirmais Roge, kurš kā Prūsijas pavalstnieks ieradies Pēterburgā XVIII gs. vidū, bija Ludvigs Roge (''Ludwig Ernst Rogge'', ?-?). Tā vecākais dēls, Petrs Roge (''Peter Fabian Rogge'', 1778-?), dzimis Pēterburgā un apprecējies ar Poltavas muižnieka meitu Marfu, un 1790. gadā stājies impērijas dienestā, pieņemdams tās pavalstniecību, uzskatāms par Krievijas atzara aizsācēju. 1834. gadā Rogu dzimta Kijevas muižniecības sapulcē tika atzīta par dižciltīgajiem un ierakstīta muižniecības matrikulā. | ||
| − | Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas pārstāvji ieradās [[Pilsoņu karš Krievijā|pilsoņu kara]] laikā, glābjoties no represijām padomju Krievijā. Vai šai dzimtai ir kāda saistība ar [[Livonijas ordenis|Vācu ordeņa Livonijā]] mestru (1298-1307) Gotfrīdu fon Rogi (''Gottfried von Rogge''), nav zināms, jo uzvārds vācu/flāmu zemēs ir visai izplatīts, bet tieša saistība nav atrasta. Latvijas '''Igalu''' atzars izveidojās 1905. gadā, kad [[barons]] fon Roge reģistrēja savu dēlu Bruno mātes uzvārdā "Igals". 1990. gados uzvārdi tika atkal apvienoti, izveidojot Igalu-Rogu (''фон Игалс-Роге'') līniju. Tās aizsācējs Bruno fon Igals (''Бруно Эрнест Оттокар фон Игалс'', 1900-1946), bijušais Kolčaka armijas virsnieks, kopā ar [[Troickas bataljons|Troickas bataljonu]] evakuējies uz Latviju, dienēja Latvijas kara flotē. | + | Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas pārstāvji ieradās [[Pilsoņu karš Krievijā|pilsoņu kara]] laikā, glābjoties no represijām padomju Krievijā. Vai šai dzimtai ir kāda saistība ar [[Livonijas ordenis|Vācu ordeņa Livonijā]] mestru (1298-1307) Gotfrīdu fon Rogi (''Gottfried von Rogge''), nav zināms, jo uzvārds vācu/flāmu zemēs ir visai izplatīts, bet tieša saistība nav atrasta. Latvijas '''Igalu''' atzars izveidojās 1905. gadā, kad [[barons]] fon Roge politisku iemeslu dēļ reģistrēja savu dēlu Bruno mātes uzvārdā "Igals". 1990. gados uzvārdi tika atkal apvienoti, izveidojot Igalu-Rogu (''фон Игалс-Роге'') līniju. Tās aizsācējs Bruno fon Igals (''Бруно Эрнест Оттокар фон Игалс'', 1900-1946), bijušais Kolčaka armijas virsnieks, kopā ar [[Troickas bataljons|Troickas bataljonu]] evakuējies uz Latviju, dienēja Latvijas kara flotē. |
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2016. gada 16. augusts, plkst. 09.29
fon Roges (kr. фон Рогге, vc. von Rogge) – flāmu izcelsmes muižniecības dzimta Krievijas impērijā. Pirmais Roge, kurš kā Prūsijas pavalstnieks ieradies Pēterburgā XVIII gs. vidū, bija Ludvigs Roge (Ludwig Ernst Rogge, ?-?). Tā vecākais dēls, Petrs Roge (Peter Fabian Rogge, 1778-?), dzimis Pēterburgā un apprecējies ar Poltavas muižnieka meitu Marfu, un 1790. gadā stājies impērijas dienestā, pieņemdams tās pavalstniecību, uzskatāms par Krievijas atzara aizsācēju. 1834. gadā Rogu dzimta Kijevas muižniecības sapulcē tika atzīta par dižciltīgajiem un ierakstīta muižniecības matrikulā.
Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas pārstāvji ieradās pilsoņu kara laikā, glābjoties no represijām padomju Krievijā. Vai šai dzimtai ir kāda saistība ar Vācu ordeņa Livonijā mestru (1298-1307) Gotfrīdu fon Rogi (Gottfried von Rogge), nav zināms, jo uzvārds vācu/flāmu zemēs ir visai izplatīts, bet tieša saistība nav atrasta. Latvijas Igalu atzars izveidojās 1905. gadā, kad barons fon Roge politisku iemeslu dēļ reģistrēja savu dēlu Bruno mātes uzvārdā "Igals". 1990. gados uzvārdi tika atkal apvienoti, izveidojot Igalu-Rogu (фон Игалс-Роге) līniju. Tās aizsācējs Bruno fon Igals (Бруно Эрнест Оттокар фон Игалс, 1900-1946), bijušais Kolčaka armijas virsnieks, kopā ar Troickas bataljonu evakuējies uz Latviju, dienēja Latvijas kara flotē.
