Atšķirības starp "Roges" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''fon Roges''' (kr. ''фон Рогге'', vc. ''von Rogge'') – flāmu izcelsmes muižniecības dzimta Krievijas impērijā. Pirmais Roge, kurš kā Prūsijas pavalstnieks ieradies Pēterburgā XVIII gs. vidū, bija Ludvigs Roge (''Ludwig Ernst Rogge'', ?-?). Tā vecākais dēls, Peters Roge (''Peter Fabian Rogge'', 1778-?), dzimis Pēterburgā un apprecējies ar Poltavas muižnieka meitu Marfu, un 1790. gadā stājies impērijas dienestā, pieņemdams tās pavalstniecību, uzskatāms par Krievijas atzara aizsācēju. 1834. gadā Rogu dzimta Kijevas un Volīnijas muižniecības sapulcē tika atzīta par dižciltīgajiem un ierakstīta muižniecības matrikulā. Vai šai dzimtai ir kāda saistība ar [[Livonijas ordenis|Vācu ordeņa Livonijā]] mestru (1298-1307) Gotfrīdu fon Rogi (''Gottfried von Rogge''), nav zināms, jo uzvārds vācu/flāmu zemēs ir visai izplatīts, bet tieša saistība nav atrasta. | '''fon Roges''' (kr. ''фон Рогге'', vc. ''von Rogge'') – flāmu izcelsmes muižniecības dzimta Krievijas impērijā. Pirmais Roge, kurš kā Prūsijas pavalstnieks ieradies Pēterburgā XVIII gs. vidū, bija Ludvigs Roge (''Ludwig Ernst Rogge'', ?-?). Tā vecākais dēls, Peters Roge (''Peter Fabian Rogge'', 1778-?), dzimis Pēterburgā un apprecējies ar Poltavas muižnieka meitu Marfu, un 1790. gadā stājies impērijas dienestā, pieņemdams tās pavalstniecību, uzskatāms par Krievijas atzara aizsācēju. 1834. gadā Rogu dzimta Kijevas un Volīnijas muižniecības sapulcē tika atzīta par dižciltīgajiem un ierakstīta muižniecības matrikulā. Vai šai dzimtai ir kāda saistība ar [[Livonijas ordenis|Vācu ordeņa Livonijā]] mestru (1298-1307) Gotfrīdu fon Rogi (''Gottfried von Rogge''), nav zināms, jo uzvārds vācu/flāmu zemēs ir visai izplatīts, bet tieša saistība nav atrasta. | ||
| − | + | Latvijas '''Igalu''' atzars izveidojās, tuvojoties 1. pasaules karam, kad [[barons]] Johans fon Roge politisku iemeslu dēļ reģistrēja savu dēlu Bruno mātes uzvārdā "Igals": Bruno Igals (''Бруно Эрнест Оттокар Игалс'', 1900-1946), Krievijas impērijas, tad Kolčaka armijas virsnieks, dienēja [[Troickas bataljons|Troickas bataljonā]], evakuējies uz Latviju, dienēja Latvijas kara flotē. 1990. gados uzvārdi tika atkal apvienoti, izveidojot '''fon Igalu-Rogu''' (''фон Игалс-Рогге'') līniju. | |
==== Avioti un literatūra par šo tēmu ==== | ==== Avioti un literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2016. gada 17. augusts, plkst. 10.07
fon Roges (kr. фон Рогге, vc. von Rogge) – flāmu izcelsmes muižniecības dzimta Krievijas impērijā. Pirmais Roge, kurš kā Prūsijas pavalstnieks ieradies Pēterburgā XVIII gs. vidū, bija Ludvigs Roge (Ludwig Ernst Rogge, ?-?). Tā vecākais dēls, Peters Roge (Peter Fabian Rogge, 1778-?), dzimis Pēterburgā un apprecējies ar Poltavas muižnieka meitu Marfu, un 1790. gadā stājies impērijas dienestā, pieņemdams tās pavalstniecību, uzskatāms par Krievijas atzara aizsācēju. 1834. gadā Rogu dzimta Kijevas un Volīnijas muižniecības sapulcē tika atzīta par dižciltīgajiem un ierakstīta muižniecības matrikulā. Vai šai dzimtai ir kāda saistība ar Vācu ordeņa Livonijā mestru (1298-1307) Gotfrīdu fon Rogi (Gottfried von Rogge), nav zināms, jo uzvārds vācu/flāmu zemēs ir visai izplatīts, bet tieša saistība nav atrasta.
Latvijas Igalu atzars izveidojās, tuvojoties 1. pasaules karam, kad barons Johans fon Roge politisku iemeslu dēļ reģistrēja savu dēlu Bruno mātes uzvārdā "Igals": Bruno Igals (Бруно Эрнест Оттокар Игалс, 1900-1946), Krievijas impērijas, tad Kolčaka armijas virsnieks, dienēja Troickas bataljonā, evakuējies uz Latviju, dienēja Latvijas kara flotē. 1990. gados uzvārdi tika atkal apvienoti, izveidojot fon Igalu-Rogu (фон Игалс-Рогге) līniju.
Avioti un literatūra par šo tēmu
- Дело Департамента Герольдии Правительствующего Сената о гербе Рогге от 05.11.1881. - РГИА, ф.1343, оп.49, д.1484
