Roges

No ''Vēsture''
Versija 2016. gada 16. augusts, plkst. 11.15, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

fon Roges (kr. фон Рогге, vc. von Rogge) – flāmu izcelsmes muižniecības dzimta Krievijas impērijā. Pirmais Roge, kurš kā Prūsijas pavalstnieks ieradies Pēterburgā XVIII gs. vidū, bija Ludvigs Roge (Ludwig Ernst Rogge, ?-?). Tā vecākais dēls, Petrs Roge (Peter Fabian Rogge, 1778-?), dzimis Pēterburgā un apprecējies ar Poltavas muižnieka meitu Marfu, un 1790. gadā stājies impērijas dienestā, pieņemdams tās pavalstniecību, uzskatāms par Krievijas atzara aizsācēju. 1834. gadā Rogu dzimta Kijevas muižniecības sapulcē tika atzīta par dižciltīgajiem un ierakstīta muižniecības matrikulā. Vai šai dzimtai ir kāda saistība ar Vācu ordeņa Livonijā mestru (1298-1307) Gotfrīdu fon Rogi (Gottfried von Rogge), nav zināms, jo uzvārds vācu/flāmu zemēs ir visai izplatīts, bet tieša saistība nav atrasta.

Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas pārstāvji ieradās pēcpilsoņu kara, glābjoties no represijām padomju Krievijā. Latvijas Igalu atzars izveidojās, tuvojoties 1. pasaules karam, kad barons fon Roge politisku iemeslu dēļ reģistrēja savu dēlu Bruno mātes uzvārdā "Igals": Bruno Igals (Бруно Эрнест Оттокар Игалс, 1900-1946), bijušais Kolčaka armijas virsnieks, dienēja Troickas bataljonā, evakuējies uz Latviju, dienēja Latvijas kara flotē. 1990. gados uzvārdi tika atkal apvienoti, izveidojot Igalu-Rogu (фон Игалс-Роге) līniju.

Resursi internetā par šo tēmu