Atšķirības starp "Ropi" versijām
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
'''fon der Ropi''' (vc. ''von der Ropp, Rёmer'', kr. ''фон дер Ропп'') – sena [[bruņniecība]]s dzimta [[Livonija|Livonijā|, [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], vēlāk Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]] un Iekškrievijā (Pleskava, Kijeva u.c.). | '''fon der Ropi''' (vc. ''von der Ropp, Rёmer'', kr. ''фон дер Ропп'') – sena [[bruņniecība]]s dzimta [[Livonija|Livonijā|, [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], vēlāk Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]] un Iekškrievijā (Pleskava, Kijeva u.c.). | ||
| − | Par dzimtas aizsācēju pieņemts uzskatīt Rīgas bīskapa vasali, fogtu Teoderihu fon Bukshēvenu (''Theodoricus von Buxthoeven''), kuru avoti pirmo reizi piemin 1203. gadā, un saņēmis lēnī Straupi (''Dominus Theodoricus de Ropa''). 1620. gadā dzimta ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. | + | Par dzimtas aizsācēju pieņemts uzskatīt Rīgas bīskapa vasali, fogtu Teoderihu fon Bukshēvenu (''Theodoricus von Buxthoeven''), kuru avoti pirmo reizi piemin 1203. gadā, un saņēmis lēnī Straupi (''Dominus Theodoricus de Ropa''). 1620. gadā dzimta ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. Igaunijas līnija izmira XVI gs. |
| − | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Jaunauces (''Neu-Autz''), Meijas (''Maihof''), Bikstu (''Bixten''), Dzelzes (''Dselsenhof'') u.c. [[muiža]]s. | + | No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Tērbatas bīskapa sūtnis 1493. gadā pie Maskavijas lielkņaza Joana III bruņinieks Dītrihs fon der Rope (''Diderick von der Rope''); Krievijas impērijas kavalērijas ģenerālis barons Nikolajs fon der Rops (''Nikolaus Baron von der Ropp'', 1848-1916); vēsturnieks Gosvins fon der Rops (''Goswin Baron von der Ropp'', 1850–1919); Romas katoļu baznīcas Tiraspoles (1902) un Viļņas (1903-1907) bīskaps, Mogiļevas arhibīskaps (1917-1919), Krievijas Domes deputāts (1906) Eduards fon der Rops (''Eduard Baron von der Ropp'', 1851–1939). |
| + | |||
| + | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Jaunauces (''Neu-Autz''), Meijas (''Maihof''), Bikstu (''Bixten''), Dzelzes (''Dselsenhof''), Vecmēmeles (''Memelhof''), Zalves (''Salwen''), Susējas (''Sussei'') u.c. [[muiža]]s. | ||
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | ||
Versija, kas saglabāta 2017. gada 8. aprīlis, plkst. 18.31
fon der Ropi (vc. von der Ropp, Rёmer, kr. фон дер Ропп) – sena bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā|, Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes guberņā un Iekškrievijā (Pleskava, Kijeva u.c.).
Par dzimtas aizsācēju pieņemts uzskatīt Rīgas bīskapa vasali, fogtu Teoderihu fon Bukshēvenu (Theodoricus von Buxthoeven), kuru avoti pirmo reizi piemin 1203. gadā, un saņēmis lēnī Straupi (Dominus Theodoricus de Ropa). 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. Igaunijas līnija izmira XVI gs.
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Tērbatas bīskapa sūtnis 1493. gadā pie Maskavijas lielkņaza Joana III bruņinieks Dītrihs fon der Rope (Diderick von der Rope); Krievijas impērijas kavalērijas ģenerālis barons Nikolajs fon der Rops (Nikolaus Baron von der Ropp, 1848-1916); vēsturnieks Gosvins fon der Rops (Goswin Baron von der Ropp, 1850–1919); Romas katoļu baznīcas Tiraspoles (1902) un Viļņas (1903-1907) bīskaps, Mogiļevas arhibīskaps (1917-1919), Krievijas Domes deputāts (1906) Eduards fon der Rops (Eduard Baron von der Ropp, 1851–1939).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Jaunauces (Neu-Autz), Meijas (Maihof), Bikstu (Bixten), Dzelzes (Dselsenhof), Vecmēmeles (Memelhof), Zalves (Salwen), Susējas (Sussei) u.c. muižas.
