Atšķirības starp "Ropi" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
(jauns šķirklis)
 
m
2. rindiņa: 2. rindiņa:
 
'''fon der Ropi''' (vc. ''von der Ropp, Rёmer'', kr. ''фон дер Ропп'') – sena [[bruņniecība]]s dzimta [[Livonija|Livonijā|, [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], vēlāk Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]] un Iekškrievijā (Pleskava, Kijeva u.c.).
 
'''fon der Ropi''' (vc. ''von der Ropp, Rёmer'', kr. ''фон дер Ропп'') – sena [[bruņniecība]]s dzimta [[Livonija|Livonijā|, [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], vēlāk Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]] un Iekškrievijā (Pleskava, Kijeva u.c.).
  
Par dzimtas aizsācēju pieņemts uzskatīt Rīgas bīskapa vasali, fogtu Teoderihu fon Bukshēvenu (''Theodoricus von Buxthoeven''), kuru avoti pirmo reizi piemin 1203. gadā, un saņēmis lēnī pār Straupi (''Dominus Theodoricus de Ropa''). 1620. gadā dzimta ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]].
+
Par dzimtas aizsācēju pieņemts uzskatīt Rīgas bīskapa vasali, fogtu Teoderihu fon Bukshēvenu (''Theodoricus von Buxthoeven''), kuru avoti pirmo reizi piemin 1203. gadā, un saņēmis lēnī Straupi (''Dominus Theodoricus de Ropa''). 1620. gadā dzimta ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]].
  
 
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Jaunauces (''Neu-Autz''), Meijas (''Maihof''), Bikstu (''Bixten''), Dzelzes (''Dselsenhof'') u.c. [[muiža]]s.
 
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Jaunauces (''Neu-Autz''), Meijas (''Maihof''), Bikstu (''Bixten''), Dzelzes (''Dselsenhof'') u.c. [[muiža]]s.
  
 
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]]
 
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]]

Versija, kas saglabāta 2017. gada 8. aprīlis, plkst. 18.18

Ropp von der Wappen.png

fon der Ropi (vc. von der Ropp, Rёmer, kr. фон дер Ропп) – sena bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā|, Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes guberņā un Iekškrievijā (Pleskava, Kijeva u.c.).

Par dzimtas aizsācēju pieņemts uzskatīt Rīgas bīskapa vasali, fogtu Teoderihu fon Bukshēvenu (Theodoricus von Buxthoeven), kuru avoti pirmo reizi piemin 1203. gadā, un saņēmis lēnī Straupi (Dominus Theodoricus de Ropa). 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā.

Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Jaunauces (Neu-Autz), Meijas (Maihof), Bikstu (Bixten), Dzelzes (Dselsenhof) u.c. muižas.