Ropi

fon der Ropi (vc. von der Ropp, Rёmer, kr. фон дер Ропп) – sena bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā|, Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes guberņā un Iekškrievijā (Pēterburga, Novgoroda u.c.).

Par dzimtas aizsācēju pieņemts uzskatīt Rīgas bīskapa vasali, fogtu (Idumea Vogt) Teoderihu fon Bukshēvenu (Theodoricus von Buxthoeven), kuru avoti pirmo reizi piemin 1203. gadā, un kurš saņēmis lēnī Straupi, tāpēc turpmāk saukts "no Straupes" (Theodoricus de Raupena, Theodroicus de Ropa). Nākamais avotos tiek pieminēts 1291. gadā Straupes kungs Johans (dominus Johannes der Ropa), 1329. gadā kaujā ar lietuviešiem kritis kāds bruņinieks Straupes Nikolajs (Nikolaus der Ropa) – Ropu vārds avotos parādās sporādiski, tos kā sasaistīt nav iespējams. Ģeneoloģiju var sākt izsekot no Vesela fon der Ropa (Wessel von der Ropp), kurš 1516. gadā saņēmis lēnī Vecmēmeles zemes. Dzimta bija sadalījusies divās līnijās: Kurzemes un Vidzemes (Tērbatas). Vidzemes līnija izmira XVI gs. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā.

No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Tērbatas bīskapa sūtnis 1493. gadā pie Maskavijas lielkņaza Joana III bruņinieks Dītrihs fon der Rope (Diderick von der Rope); Krievijas impērijas kavalērijas ģenerālis barons Nikolajs fon der Rops (Nikolaus Baron von der Ropp, 1848-1916); ģenerālleitnants Eižens fon der Rops (Eugen July Nikolaus von der Ropp, 1867-1917); vēsturnieks Gosvins fon der Rops (Goswin Baron von der Ropp, 1850–1919); Romas katoļu baznīcas Tiraspoles (1902) un Viļņas (1903-1907) bīskaps, Mogiļevas arhibīskaps (1917-1919), Krievijas Domes deputāts (1906) Eduards fon der Rops (Eduard Baron von der Ropp, 1851–1939).

Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Jaunauces (Neu-Autz), Meijas (Maihof), Bikstu (Bixten), Dzelzes (Dselsenhof), Vecmēmeles (Memelhof), Zalves (Salwen), Susējas (Sussei) u.c. muižas.