Atšķirības starp "Rota" versijām
m |
m |
||
| (5 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Rota''' (pl. ''rota'', kr. ''рота'' | + | '''Rota''' (no vc. ''Rotte'' - "pūlis"; pl. ''rota'', kr. ''рота'') jeb '''kompānija''' (fr. ''compagnie'', zv. ''kompanie'') - taktiska apakšvienība daudzu valstu bruņotajos spēkos, lielums mainījās, atkarībā no laika un vietas. Zviedrijas karalistes armijā XVII-XVIII gs. katra rota (150 vīri) bija sadalīta 6 vados (24 vīri + [[kaprālis]]), bet katrs vads sadalīts 8 [[Pīķneši|pīķnešos]] un 16 [[Musketieri|musketieros]]. 4 rotas veidoja bataljonu, 8 rotas - pulku. Viduslaikos un jaunajos laikos visbiežāk autonoma karaspēka vienība, bet jaunāko laiku armijās kā [[Bataljons|bataljona]] apakšvienība (bet var pildīt autonomus uzdevumus izlūkošanā vai apsardzē). Visjaunākajos laikos parasti 100-150 vīri, ko veido 3-4 [[Vads|vadi]] (var būt arī ložmetējnieku vai mīnmetēju vadi), vadības un saimniecības grupas. Komandieris: [[kapteinis]]. Kaujas apstākļos var izvērsties līdz 1 km platā frontē. Pēc ranga kavalērijā rotai atbilst [[eskadrons]], bet artilērijā - [[baterija]]. |
| − | + | 1918. gada decembrī organizējot [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzi]], vienas rotas komplektācija paredzēja šādu štatu: komandieris, saimniecības daļas pārzinis, rotas [[adjutants]], rakstvedis, feldšeris, veterinārfeldšeris, 4 posmu (vzvodu) komandieri, ložmetēju posma komandieris; karavīri sadalīti 4 posmos (vzvodos, mūsd. vads), 45 vīri katrā, kopā 180 karavīri (ložmetējnieku posmā 20 vīri), un 20 vezumnieku zirgi. (Pavēle Nr.13. uz 20.12.1918. – LVVA, 6033. f., 1. apr., 100. l., 22. lpp.) | |
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
| 7. rindiņa: | 7. rindiņa: | ||
* [http://www.algonet.se/~hogman/regementen_lnf.htm Svenska regementen under indelningsverkets dagar] | * [http://www.algonet.se/~hogman/regementen_lnf.htm Svenska regementen under indelningsverkets dagar] | ||
| − | |||
[[Kategorija:Taktiskās vienības]] | [[Kategorija:Taktiskās vienības]] | ||
Pašreizējā versija, 2016. gada 13. septembris, plkst. 10.42
Rota (no vc. Rotte - "pūlis"; pl. rota, kr. рота) jeb kompānija (fr. compagnie, zv. kompanie) - taktiska apakšvienība daudzu valstu bruņotajos spēkos, lielums mainījās, atkarībā no laika un vietas. Zviedrijas karalistes armijā XVII-XVIII gs. katra rota (150 vīri) bija sadalīta 6 vados (24 vīri + kaprālis), bet katrs vads sadalīts 8 pīķnešos un 16 musketieros. 4 rotas veidoja bataljonu, 8 rotas - pulku. Viduslaikos un jaunajos laikos visbiežāk autonoma karaspēka vienība, bet jaunāko laiku armijās kā bataljona apakšvienība (bet var pildīt autonomus uzdevumus izlūkošanā vai apsardzē). Visjaunākajos laikos parasti 100-150 vīri, ko veido 3-4 vadi (var būt arī ložmetējnieku vai mīnmetēju vadi), vadības un saimniecības grupas. Komandieris: kapteinis. Kaujas apstākļos var izvērsties līdz 1 km platā frontē. Pēc ranga kavalērijā rotai atbilst eskadrons, bet artilērijā - baterija.
1918. gada decembrī organizējot Latvijas zemessardzi, vienas rotas komplektācija paredzēja šādu štatu: komandieris, saimniecības daļas pārzinis, rotas adjutants, rakstvedis, feldšeris, veterinārfeldšeris, 4 posmu (vzvodu) komandieri, ložmetēju posma komandieris; karavīri sadalīti 4 posmos (vzvodos, mūsd. vads), 45 vīri katrā, kopā 180 karavīri (ložmetējnieku posmā 20 vīri), un 20 vezumnieku zirgi. (Pavēle Nr.13. uz 20.12.1918. – LVVA, 6033. f., 1. apr., 100. l., 22. lpp.)
