Rusifikācija

No ''Vēsture''
Versija 2013. gada 11. aprīlis, plkst. 14.42, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Rusifikācija (kr. русификация; no русский, "krievs“ + lat. fico, „taisu“) - kādas teritorijas iedzīvotāju etniskās grupas pārkrievošana, to nacionālo valodu un kultūru valsts pārvaldē un sadzīvē labprātīgi vai piespiedu kārtā aizstājot ar krievu valodu un kultūras elementiem. Kā vairāk vai mazāk daļēji oficiāla unifikācijas politika sastopama Krievijas impērijā un PSRS.

Literatūra par šo tēmu

  • Plakans A. Rusifikācijas politika 1855-1914. // Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. 1996. Nr.2 (107.-132. lpp.), Nr.4. (61.-81. lpp.); 1997. Nr.1 (70.-89. lpp.)
  • Zīle L. Latvijas rusifikācija (1940-1990). // Latvijas Vēsture. 1991. Nr.1

  • Андреева Н.С. Прибалтийские немцы и российская правительственная политика в начале XX в. - Мiръ: Санкт-Петербург, 2008
  • Пулькин М.В. Политика русификации в Карелии: цели, методы, итоги (XIX-начало ХХ в.) // Новая политическая история: Сборник научных работ. - Изд-во Европейского университета в Санкт-Петербурге; Алетейя, 2004

Resursi internetā par šo tēmu