Rusova hronika
Baltazara Rusova Livonijas hronika (vc. Chronica der Prouints Lyfflandt) - XVI gs. viduslejvācu valodā sarakstīta Livonijas vēsture no senākajiem laikiem līdz 1577. gadam, kuras autors ir luterāņu mācītājs un skolotājs Rēvelē (mūsd.Tallina) Baltazars Rusovs. Autors kā avotus ir izmantojis vecāko Livonijas Atskaņu hroniku, kā arī citas Ordeņa hronikas un, iespējams, arī Indriķa hroniku, taču viņa aprakstā bieži sastopamas hronoloģijas kļūdas un pat fantastiski izdomājumi. Neraugoties uz to, zināmu vēsturnieka interesi var raisīt tajā iekļauti fragmenti citiem avotiem, piemēram, no Honekes Livonijas hronikas, kura līdz mūsu dienām nav saglabājusies, u.tml. Sākot ar Livonijas kara attēlojumu hronika iegūst patstāvīga avota vērtību. Livonijas kara notikumu aprakstīšanai Rusovs izmantoja gan paša novērojumus un atmiņas, gan laikabiedru ziņojumus, gan atsevišķus dokumentus no Rēveles rātes arhīva, kā arī Livonijas kara laikā izdotās skrejlapas. Darbā pamatā aplūkotas ziņas par apstākļiem Ziemeļlivonijā (mūsd. Igaunijā), mazāk par notikumiem Vidzemē, bet par Kurzemi gandrīz nemaz. Autors ir fanātisks protestants, izteikti naidīgi noskaņots pret katolicismu, vēsturiskos notikumus vērtē no luteriskās morāles skatu punkta, izteikts zviedru politiskās varas piekritējs; kā namnieku kārtas pārstāvis Rusovs savā darbā noskaņots pret muižniecību. XVII un XVIII gs. Rusova hroniku plaši izmantojuši citu hroniku autori, piemēram, Dionisija Fabricija hronika lielā mērā ir Rusova hronikas tulkojums latīņu valodā.
Hronikas publicēta 1578. gadā Rostokā. Pirmais izdevums sastāvēja no trīs daļām:
- I daļa: Livonijas ģeogrāfiskais apraksts un vēsture līdz 1237. gadam (līdz Zobenbrāļu ordeņa sagrāvei Saules kaujā un ordeņa inkorporācijai Vācu ordenī);
- II daļa: no 1237. līdz 1561. gadam (Livonijas ordeņa pastāvēšanas laiks līdz sekularizācijai);
- III daļa: no 1561. līdz 1577. gadam.
Darbs īsā laikā kļuvis tik populārs, ka 1584. adā Bartā (Pomerānijā) Rusovs publicēja otru, papildinātu (līdz 1583.) izdevumu, ko pieņemts izmantot vēstures zinātnē. Otrais izdevums tika papildināts ar jaunu - IV daļu, - kas aptvēra laika posmu no 1577. gada līdz 1583. gadam (Livonijas kara noslēgumam). Hronika ar vārdu tulkojumiem mūsdienu vācu valodā 1848. gadā izdota "Scriptores rerum Livonicarum" II sējumā, bet 1895. gadā iznāca Ed. Pabsta veikts hronikas teksta tulkojums mūsdienu vācu valodā. Ed. Veispala veiktais tulkojums latviešu valodā iznāca 1926. gadā (iemžēl šis darbs ir nekvalitatīvs).
Literatūra par šo tēmu
- Rusovs B. Livonijas kronika. / Ed.Veispala tulkojums. - Valters un Rapa: Rīga, 1926. - 214 lpp.
- Rusovs Baltasars. Livonijas kronika. - Arto-1: Rīga, 2011. - 216 lpp.
- Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 87.-89. lpp.
- Balthasar Russow. Chronicen und Geschichtsdenkmale von Liv-, Ehst- und Kurland. - Leipzig/Riga, 1846 - S. 368
- Зутис Я. Очерки по историографии Латвии. I часть. Прибалтийско-немецкая историография. - Латгосиздат: Рига, 1949. с. 29-35.
