Atšķirības starp "Sabiedrības modeļi" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Sabiedrība''' - cilvēce. | '''Sabiedrība''' - cilvēce. | ||
| − | Mēģinot apjēgt lielās izmaiņas, kādas Eiropā bija vērojamas [[Kapitālisms|kapitālisma]] sabiedrības veidošanās laikā, jaunajos un jaunākajos laikos tika radīti dažādi hipotētiski sabiedrības modeļi, kuriem vajadzēja atspoguļot sabiedrības attīstības gaitu, fiksēt sasniegtos stāvokļus un parādīt pēdējās stadijas būtiskās atšķirības no visiem iepriekšējiem stāvokļiem. Dažādu sabiedrības modeļu veidošana balstījās uz pieņēmumu, ka vēstures procesam ir vienota loģika, iekšēja jēga, regularitāte un virzība (tie bija tikai analītiskos nolūkos veidoti sabiedrības modeļi, nevis reālas vēsturiskas sabiedrības) - piemēram, [[Spensers Herberts|H.Spensera]] ar militārās un industriālās sabiedrības modeli, [[Dirkheims Emīls|Dirkheima]] sociālo saišu dažādo kvalitāšu modelis. | + | Mēģinot apjēgt lielās izmaiņas, kādas Eiropā bija vērojamas [[Kapitālisms|kapitālisma]] sabiedrības veidošanās laikā, jaunajos un jaunākajos laikos tika radīti dažādi hipotētiski sabiedrības modeļi, kuriem vajadzēja atspoguļot sabiedrības attīstības gaitu, fiksēt sasniegtos stāvokļus un parādīt pēdējās stadijas būtiskās atšķirības no visiem iepriekšējiem stāvokļiem. Dažādu sabiedrības modeļu veidošana balstījās uz pieņēmumu, ka vēstures procesam ir vienota loģika, iekšēja jēga, regularitāte un virzība (tie bija tikai analītiskos nolūkos veidoti sabiedrības modeļi, nevis reālas vēsturiskas sabiedrības) - piemēram, [[Spensers Herberts|H.Spensera]] ar militārās un industriālās sabiedrības modeli, [[Dirkheims Emīls|Dirkheima]] sociālo saišu dažādo kvalitāšu modelis, [[Tennīss Ferdinands|F.Tennīsa]] kopienas (''Gemeinschaft'') un kopsabiedrības (''Gesellschaft'' modelis u.c.) |
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 10. februāris, plkst. 11.06
Sabiedrība - cilvēce.
Mēģinot apjēgt lielās izmaiņas, kādas Eiropā bija vērojamas kapitālisma sabiedrības veidošanās laikā, jaunajos un jaunākajos laikos tika radīti dažādi hipotētiski sabiedrības modeļi, kuriem vajadzēja atspoguļot sabiedrības attīstības gaitu, fiksēt sasniegtos stāvokļus un parādīt pēdējās stadijas būtiskās atšķirības no visiem iepriekšējiem stāvokļiem. Dažādu sabiedrības modeļu veidošana balstījās uz pieņēmumu, ka vēstures procesam ir vienota loģika, iekšēja jēga, regularitāte un virzība (tie bija tikai analītiskos nolūkos veidoti sabiedrības modeļi, nevis reālas vēsturiskas sabiedrības) - piemēram, H.Spensera ar militārās un industriālās sabiedrības modeli, Dirkheima sociālo saišu dažādo kvalitāšu modelis, F.Tennīsa kopienas (Gemeinschaft) un kopsabiedrības (Gesellschaft modelis u.c.)
