Atšķirības starp "Sabiedrības modeļi" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Sabiedrības modelis''' -  hipotētisks sabiedrības pamatprincipu modelējums, kuram jāatspoguļo sabiedrības attīstības gaitu, jāfiksē sasniegto stāvokli un jāparādīt pēdējās stadijas būtiskās atšķirības no visiem iepriekšējiem stāvokļiem. Dažādu sabiedrības modeļu veidošana balstījās uz pieņēmumu, ka vēstures procesam ir vienota loģika, iekšēja jēga, regularitāte un virzība (tie bija tikai analītiskos nolūkos veidoti sabiedrības modeļi, nevis reālas vēsturiskas sabiedrības) - piemēram, [[Spensers Herberts|H.Spensera]] ar militārās un industriālās sabiedrības modeli, [[Dirkheims Emīls|Dirkheima]] sociālo saišu dažādo kvalitāšu modelis, [[Tennīss Ferdinands|F.Tennīsa]] kopienas (''Gemeinschaft'') un kopsabiedrības (''Gesellschaft'' modelis u.c.)
+
'''Sabiedrības modelis''' -  hipotētisks sabiedrības pamatprincipu modelējums, kuram jāatspoguļo sabiedrības attīstības gaitu, jāfiksē sasniegto stāvokli un jāparādīt pēdējās stadijas būtiskās atšķirības no visiem iepriekšējiem stāvokļiem. Dažādu sabiedrības modeļu veidošana balstījās uz pieņēmumu, ka vēstures procesam ir vienota loģika, iekšēja jēga, regularitāte un virzība (tie ir tikai analītiskos nolūkos veidoti sabiedrības modeļi, nevis reālas vēsturiskas sabiedrības) - piemēram, [[Spensers Herberts|H.Spensera]] ar militārās un industriālās sabiedrības modeli, [[Dirkheims Emīls|Dirkheima]] sociālo saišu dažādo kvalitāšu modelis, [[Tennīss Ferdinands|F.Tennīsa]] kopienas (''Gemeinschaft'') un kopsabiedrības (''Gesellschaft'' modelis u.c.)
  
 
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
 
==== Resursi internetā par šo tēmu ====

Versija, kas saglabāta 2010. gada 10. februāris, plkst. 11.26

Sabiedrības modelis - hipotētisks sabiedrības pamatprincipu modelējums, kuram jāatspoguļo sabiedrības attīstības gaitu, jāfiksē sasniegto stāvokli un jāparādīt pēdējās stadijas būtiskās atšķirības no visiem iepriekšējiem stāvokļiem. Dažādu sabiedrības modeļu veidošana balstījās uz pieņēmumu, ka vēstures procesam ir vienota loģika, iekšēja jēga, regularitāte un virzība (tie ir tikai analītiskos nolūkos veidoti sabiedrības modeļi, nevis reālas vēsturiskas sabiedrības) - piemēram, H.Spensera ar militārās un industriālās sabiedrības modeli, Dirkheima sociālo saišu dažādo kvalitāšu modelis, F.Tennīsa kopienas (Gemeinschaft) un kopsabiedrības (Gesellschaft modelis u.c.)

Resursi internetā par šo tēmu