Atšķirības starp "Salaspils kauja (1605)" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Battle_of_Kircholm.jpg|right|thumb|300px|]] | [[Attēls:Battle_of_Kircholm.jpg|right|thumb|300px|]] | ||
| − | '''Salaspils kauja''' (an. ''The Battle of Kircholm'', kr. ''битва при Кирхгольме'') - | + | '''Salaspils kauja''' (an. ''The Battle of Kircholm'', kr. ''битва при Кирхгольме'') - lielākā kauja [[Poļu-zviedru karš (1600-1635)|Poļu-zviedru karā]] 1605. gada 17. septembrī (27. septembrī p.v.st.), kur Daugavas krastā pie Salaspils sadūrās Zviedrijas karaļa Kārļa IX vadītā armija (aptuveni 2000 jātnieku un 9000 kājnieku) ar Lietuvas hetmaņa Jana Karola Hodkeviča komandētajiem spēkiem (aptuveni 2600 jātnieki un 1300 kājnieki). Lai gan zviedru bijis divas reizes vairāk, virsroku guva Hodkeviča armija. |
Būtiska nozīme uzvarā bijusi Kurzemes hercogam [[Ketlers Fridrihs, Kurzemes hercogs|Frīdriham]] "ar 300 vācu jātniekiem", kas ieradās pusstundu pirms kaujas un, ieraudzījis pretējā krastā jau izvietotos pretinieku spēkus, nemeklējot braslu, ar saviem jātniekiem peldus šķērsoja Daugavu, lai no flanga dotu triecienu zviedru spēkiem. Kurzemnieks Engelbrehts Fītinghofs izglābis dzīvību hetmanim Hodkevičam, savukārt Jaunpils īpašnieks Matiass fon der Reke gandrīz sagūstījis Zviedrijas karali, kuram tik tikko izdevies izrauties, atstājot Rekem zobenu un cepuri kā trofejas. Kaujā zviedri zaudēja vairāk nekā 9000 kritušo (gandrīz visus kājniekus), kamēr poļiem kritušo bijis maz, vairāk bijis ievainoto. No kurzemniekiem krituši tikai četri vīri. Bez hercogistes jātniekiem kaujā piedalījās arī nepilns simts [[Piltenes apgabals|Piltenes]] lēņa dienesta karavīru. | Būtiska nozīme uzvarā bijusi Kurzemes hercogam [[Ketlers Fridrihs, Kurzemes hercogs|Frīdriham]] "ar 300 vācu jātniekiem", kas ieradās pusstundu pirms kaujas un, ieraudzījis pretējā krastā jau izvietotos pretinieku spēkus, nemeklējot braslu, ar saviem jātniekiem peldus šķērsoja Daugavu, lai no flanga dotu triecienu zviedru spēkiem. Kurzemnieks Engelbrehts Fītinghofs izglābis dzīvību hetmanim Hodkevičam, savukārt Jaunpils īpašnieks Matiass fon der Reke gandrīz sagūstījis Zviedrijas karali, kuram tik tikko izdevies izrauties, atstājot Rekem zobenu un cepuri kā trofejas. Kaujā zviedri zaudēja vairāk nekā 9000 kritušo (gandrīz visus kājniekus), kamēr poļiem kritušo bijis maz, vairāk bijis ievainoto. No kurzemniekiem krituši tikai četri vīri. Bez hercogistes jātniekiem kaujā piedalījās arī nepilns simts [[Piltenes apgabals|Piltenes]] lēņa dienesta karavīru. | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 7. septembris, plkst. 11.32
Salaspils kauja (an. The Battle of Kircholm, kr. битва при Кирхгольме) - lielākā kauja Poļu-zviedru karā 1605. gada 17. septembrī (27. septembrī p.v.st.), kur Daugavas krastā pie Salaspils sadūrās Zviedrijas karaļa Kārļa IX vadītā armija (aptuveni 2000 jātnieku un 9000 kājnieku) ar Lietuvas hetmaņa Jana Karola Hodkeviča komandētajiem spēkiem (aptuveni 2600 jātnieki un 1300 kājnieki). Lai gan zviedru bijis divas reizes vairāk, virsroku guva Hodkeviča armija.
Būtiska nozīme uzvarā bijusi Kurzemes hercogam Frīdriham "ar 300 vācu jātniekiem", kas ieradās pusstundu pirms kaujas un, ieraudzījis pretējā krastā jau izvietotos pretinieku spēkus, nemeklējot braslu, ar saviem jātniekiem peldus šķērsoja Daugavu, lai no flanga dotu triecienu zviedru spēkiem. Kurzemnieks Engelbrehts Fītinghofs izglābis dzīvību hetmanim Hodkevičam, savukārt Jaunpils īpašnieks Matiass fon der Reke gandrīz sagūstījis Zviedrijas karali, kuram tik tikko izdevies izrauties, atstājot Rekem zobenu un cepuri kā trofejas. Kaujā zviedri zaudēja vairāk nekā 9000 kritušo (gandrīz visus kājniekus), kamēr poļiem kritušo bijis maz, vairāk bijis ievainoto. No kurzemniekiem krituši tikai četri vīri. Bez hercogistes jātniekiem kaujā piedalījās arī nepilns simts Piltenes lēņa dienesta karavīru.
