Atšķirības starp "Salaspils kauja (1605)" versijām
m (→Literatūra par šo tēmu) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Battle_of_Kircholm.jpg|right|thumb|300px|]] | [[Attēls:Battle_of_Kircholm.jpg|right|thumb|300px|]] | ||
| − | '''Salaspils kauja''' (an. ''The Battle of Kircholm'', kr. ''битва при Кирхгольме'') - lielākā kauja [[Poļu-zviedru karš (1600-1635)|Poļu-zviedru karā]] 1605. gada 17. septembrī (27. septembrī p.v.st.), kur Daugavas krastā pie Salaspils sadūrās Zviedrijas karaļa Kārļa IX vadītā armija (aptuveni 2000 jātnieku un 9000 kājnieku) ar Lietuvas hetmaņa Jana Karola Hodkeviča komandētajiem spēkiem (aptuveni 2600 jātnieki un 1300 kājnieki). Lai gan zviedru bijis divas reizes vairāk, virsroku guva Hodkeviča armija. | + | '''Salaspils kauja''' (an. ''The Battle of Kircholm'', kr. ''битва при Кирхгольме'') - lielākā kauja [[Poļu-zviedru karš (1600-1635)|Poļu-zviedru karā]] 1605. gada 17. septembrī (27. septembrī p.v.st.), kur Daugavas krastā pie Salaspils sadūrās Zviedrijas karaļa Kārļa IX vadītā armija (aptuveni 2000 jātnieku un 9000 kājnieku) ar Lietuvas hetmaņa Jana Karola Hodkeviča komandētajiem spēkiem (aptuveni 2600 jātnieki un 1300 kājnieki). Lai gan zviedru bijis divas reizes vairāk, virsroku guva Hodkeviča armija. Kaujā zviedri zaudēja aptuveni 9000 kritušo (Hodkevičs to min savā atskaitē karalim, Zviedrijas vēsturnieki lēš zaudējumus uz 6000 kritušajiem), kamēr lietuviešiem kritušo bijis maz, vairāk bijis ievainoto. No kurzemniekiem krituši tikai četri vīri. Bez hercogistes jātniekiem kaujā piedalījās arī nepilns simts [[Piltenes apgabals|Piltenes]] lēņa dienesta karavīru. |
| − | Būtiska nozīme uzvarā bijusi Kurzemes hercogam [[Ketlers Fridrihs, Kurzemes hercogs|Frīdriham]] "ar 300 vācu jātniekiem", kas ieradās pusstundu pirms kaujas un, ieraudzījis pretējā krastā jau izvietotos pretinieku spēkus, nemeklējot braslu, ar saviem jātniekiem peldus šķērsoja Daugavu, lai no flanga dotu triecienu zviedru spēkiem | + | Būtiska nozīme uzvarā bijusi Kurzemes hercogam [[Ketlers Fridrihs, Kurzemes hercogs|Frīdriham]] "ar 300 vācu jātniekiem", kas ieradās pusstundu pirms kaujas un, ieraudzījis pretējā krastā jau izvietotos pretinieku spēkus, nemeklējot braslu, ar saviem jātniekiem peldus šķērsoja Daugavu, lai no flanga dotu triecienu zviedru spēkiem. |
== == | == == | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 16. septembris, plkst. 15.02
Salaspils kauja (an. The Battle of Kircholm, kr. битва при Кирхгольме) - lielākā kauja Poļu-zviedru karā 1605. gada 17. septembrī (27. septembrī p.v.st.), kur Daugavas krastā pie Salaspils sadūrās Zviedrijas karaļa Kārļa IX vadītā armija (aptuveni 2000 jātnieku un 9000 kājnieku) ar Lietuvas hetmaņa Jana Karola Hodkeviča komandētajiem spēkiem (aptuveni 2600 jātnieki un 1300 kājnieki). Lai gan zviedru bijis divas reizes vairāk, virsroku guva Hodkeviča armija. Kaujā zviedri zaudēja aptuveni 9000 kritušo (Hodkevičs to min savā atskaitē karalim, Zviedrijas vēsturnieki lēš zaudējumus uz 6000 kritušajiem), kamēr lietuviešiem kritušo bijis maz, vairāk bijis ievainoto. No kurzemniekiem krituši tikai četri vīri. Bez hercogistes jātniekiem kaujā piedalījās arī nepilns simts Piltenes lēņa dienesta karavīru.
Būtiska nozīme uzvarā bijusi Kurzemes hercogam Frīdriham "ar 300 vācu jātniekiem", kas ieradās pusstundu pirms kaujas un, ieraudzījis pretējā krastā jau izvietotos pretinieku spēkus, nemeklējot braslu, ar saviem jātniekiem peldus šķērsoja Daugavu, lai no flanga dotu triecienu zviedru spēkiem.
Literatūra par šo tēmu
- Vanaga Lilita. “Svešās” Salaspils kaujas četrsimtgades starptautiskā atcere. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 2006. Nr.1. – 175.–177. lpp.
- Jēkabsons Ēriks. Salaspils kauja 1605. gadā. // Tēvijas sargs., 2005., Nr.9., 26.-27. lpp.
- Kircholm 1605 : zeszyty historyczne. / autorzy: Jan Hryniewicz, Stefan Pastuszewski, Mariusz Balcerek, Krzysztof Błažejewski, Michal Duda, Marek Wagner, Miroslaw Nagielski, Agnieszka Mazurowska ; pod red. nauk. Jana Hryniewicza - Stowarzyszenie "Inflanty": Ryga, 2010. - 112 lpp. ISBN 9789934818424
- Ferdynand Kudelka, Otton Laskowski. Bitwa pod Kircholmem. - Główna Ksie̜garnia Wojskowa, 1921 - 63 s.
- Nowak Tadeusz. Wimmer Jan, Historia oręża polskiego 963-1795. - Warszawa, 1981.
- Polskie tradycje wojskowe. / pod red. Janusza Sikorskiego - Warszawa, 1990.
- Sikorski Janusz. Zarys dziejów wojskowości powszechnej do końca XIX w. - Warszawa, 1972.
