Atšķirības starp "Sallusts Krisps" versijām
(jauns ieraksts) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Gajs Sallusts Krisps''' (''Gaius Sallustius Crispus'', 86.-35. g.p.m.ē.) - vēsturnieks, vēstures filosofs. | '''Gajs Sallusts Krisps''' (''Gaius Sallustius Crispus'', 86.-35. g.p.m.ē.) - vēsturnieks, vēstures filosofs. | ||
| − | Dzimis Amiternā (''Amiternum''), [[Senā Roma|Senajā Romā]]. [[Platonists]], ietekmējies no Cicerona, Poseidonija un Tukidida. Postulēja, ka lai pilnvērtīgi strādātu, vēstures pētniekam jābūt aizgājušam no politikas, lai spētu domāt un rakstīt objektīvi. Taču arī tas esot grūti, jo tikko kā vēsturnieks dod vērtējumu, nosoda kādu pagātnes personību, tā lasītājam šķiet, ka autors ir subjektīvs. Vēstures pētniecība viņaprāt esot veids kā attīstīt garu un pārvarēt instinktus. Laimi un slavu jāmeklē nevis ar miesas, bet ar prāta palīdzību. Slavu var gūt, darot labus darbus vai aprakstot tos. | + | Dzimis Amiternā (''Amiternum''), [[Senā Roma|Senajā Romā]]. [[Platonists]], ietekmējies no Cicerona, Poseidonija un Tukidida. Postulēja, ka lai pilnvērtīgi strādātu, vēstures pētniekam jābūt aizgājušam no politikas, lai spētu domāt un rakstīt objektīvi. Taču arī tas esot grūti, jo tikko kā vēsturnieks dod vērtējumu, nosoda kādu pagātnes personību, tā lasītājam šķiet, ka autors ir subjektīvs. Vēstures pētniecība viņaprāt esot veids kā attīstīt garu un pārvarēt instinktus. Laimi un slavu jāmeklē nevis ar miesas, bet ar prāta palīdzību. Slavu var gūt, darot labus darbus vai aprakstot tos. Tikumu pagrimuma koncepcijas piekritējs: monarhija degradējusies par tirāniju, to izdevies pārvarēt, izveidojot republiku, taču pēc [[pūniešu kari]]iem atkal sākās degradācija (Jogurtas kara neveiksmes kā audzinošs pierādījums, pie kā noved degradācija). |
[[Kategorija:K]] | [[Kategorija:K]] | ||
[[Kategorija:S]] | [[Kategorija:S]] | ||
Versija, kas saglabāta 2015. gada 8. augusts, plkst. 09.41
Gajs Sallusts Krisps (Gaius Sallustius Crispus, 86.-35. g.p.m.ē.) - vēsturnieks, vēstures filosofs.
Dzimis Amiternā (Amiternum), Senajā Romā. Platonists, ietekmējies no Cicerona, Poseidonija un Tukidida. Postulēja, ka lai pilnvērtīgi strādātu, vēstures pētniekam jābūt aizgājušam no politikas, lai spētu domāt un rakstīt objektīvi. Taču arī tas esot grūti, jo tikko kā vēsturnieks dod vērtējumu, nosoda kādu pagātnes personību, tā lasītājam šķiet, ka autors ir subjektīvs. Vēstures pētniecība viņaprāt esot veids kā attīstīt garu un pārvarēt instinktus. Laimi un slavu jāmeklē nevis ar miesas, bet ar prāta palīdzību. Slavu var gūt, darot labus darbus vai aprakstot tos. Tikumu pagrimuma koncepcijas piekritējs: monarhija degradējusies par tirāniju, to izdevies pārvarēt, izveidojot republiku, taču pēc pūniešu kariiem atkal sākās degradācija (Jogurtas kara neveiksmes kā audzinošs pierādījums, pie kā noved degradācija).
