Atšķirības starp "Samsons-Himmelšerna Felikss fon" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(3 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Felix_von_Samson-Himmelstjerna.jpeg|right|thumb|200px|]]
 
[[Attēls:Felix_von_Samson-Himmelstjerna.jpeg|right|thumb|200px|]]
'''Felikss fon Samsons-Himmelšerna''' (''Felix von Samson-Himmelstjerna'', 1885-1967) – [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] dalībnieks, kareivis, LKO kavalieris.
+
[[Attēls:Samson-Himmelstjerna_Wappen.png|right|thumb|200px|]]
 +
'''Felikss Samsons fon Himmelšerna''' (''Felix Samson von Himmelstjerna'', 1885-1967) – [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] dalībnieks, kareivis, LKO kavalieris.
  
 
Dzimis 1885. gada 29. augustā Volmaras (mūsd. Valmiera) apriņķī, Arnolda fon Samsona-Himmelšerna ģimenē. Studējis jurisprudenci Tērbatas vācu universitātē. Dzīvojis Rīgā, pilsētas valdes ierēdnis.
 
Dzimis 1885. gada 29. augustā Volmaras (mūsd. Valmiera) apriņķī, Arnolda fon Samsona-Himmelšerna ģimenē. Studējis jurisprudenci Tērbatas vācu universitātē. Dzīvojis Rīgā, pilsētas valdes ierēdnis.
  
1918. gada 12. decembrī brīvprātīgi iestājies [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzē]] (t.s. Baltijas landesvērā). Piedalījies [[Inčukalna kauja|Inčukalna kaujā]], visā 1919. gada pavasara Kurzemes un Zemgales atbrīvošanas kampaņā, Rīgas atbrīvošanā, [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]] ar Igaunijas armiju. Pēc Latvijas armijas izveidošanas turpinājis dienestu [[Latvijas vācbaltu zemessargi|Latvijas vācbaltu zemessargos]], vēlākajā [[Tukuma kājnieku pulks|13. Tukuma kājnieku pulkā]], [[seržants]]. 1922. gadā apbalvots ar [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeni]] (LKO Nr.1550) par to, ka 1919. gada 11. novembrī kaujā pie Nīcgales ar savu [[Vads|vadu]] atsita divu pretinieka [[Rota|rotu]] uzbrukumu, piespiežot tos bēgt, un saņēma gūstā 15 sarkanarmiešus. Atvaļināts 1920. gada 1. oktobrī.
+
1918. gada 12. decembrī brīvprātīgi iestājies [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzē]] (t.s. Baltijas landesvērā). Piedalījies [[Inčukalna kauja|Inčukalna kaujā]] (smagi ievainots: cauršauts apakšžoklis), Kurzemes aizstāvēšanā, 1919. gada pavasara Kurzemes un Zemgales atbrīvošanas kampaņā, Rīgas atbrīvošanā, [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]] ar Igaunijas armiju. Pēc Latvijas armijas izveidošanas turpinājis dienestu [[Latvijas vācbaltu zemessargi|Latvijas vācbaltu zemessargos]], vēlākajā [[Tukuma kājnieku pulks|13. Tukuma kājnieku pulkā]], [[seržants]]. 1922. gadā apbalvots ar [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeni]] (LKO Nr.1550) par to, ka 1919. gada 11. novembrī kaujā pie Nīcgales ar savu [[Vads|vadu]] atsita divu pretinieka [[Rota|rotu]] uzbrukumu, piespiežot tos bēgt, un saņēma gūstā 15 sarkanarmiešus. Atvaļināts 1920. gada 1. oktobrī.
  
 
Vadījis savas Pāles muižas [[Neatsavināmā daļa|neatsavināmās daļas]] saimniecību. 1939. gada novembrī, līdz ar lielāko daļu [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]], bija [[Vācbaltiešu izceļošana|spiests atstāt dzimteni]] un emigrēt uz Vāciju. Miris 1967. gada 26. martā Štutgartē (''Stuttgart'').
 
Vadījis savas Pāles muižas [[Neatsavināmā daļa|neatsavināmās daļas]] saimniecību. 1939. gada novembrī, līdz ar lielāko daļu [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]], bija [[Vācbaltiešu izceļošana|spiests atstāt dzimteni]] un emigrēt uz Vāciju. Miris 1967. gada 26. martā Štutgartē (''Stuttgart'').

Pašreizējā versija, 2017. gada 18. aprīlis, plkst. 20.18

Felix von Samson-Himmelstjerna.jpeg
Samson-Himmelstjerna Wappen.png

Felikss Samsons fon Himmelšerna (Felix Samson von Himmelstjerna, 1885-1967) – Latvijas Neatkarības kara dalībnieks, kareivis, LKO kavalieris.

Dzimis 1885. gada 29. augustā Volmaras (mūsd. Valmiera) apriņķī, Arnolda fon Samsona-Himmelšerna ģimenē. Studējis jurisprudenci Tērbatas vācu universitātē. Dzīvojis Rīgā, pilsētas valdes ierēdnis.

1918. gada 12. decembrī brīvprātīgi iestājies Latvijas zemessardzē (t.s. Baltijas landesvērā). Piedalījies Inčukalna kaujā (smagi ievainots: cauršauts apakšžoklis), Kurzemes aizstāvēšanā, 1919. gada pavasara Kurzemes un Zemgales atbrīvošanas kampaņā, Rīgas atbrīvošanā, Cēsu kaujās ar Igaunijas armiju. Pēc Latvijas armijas izveidošanas turpinājis dienestu Latvijas vācbaltu zemessargos, vēlākajā 13. Tukuma kājnieku pulkā, seržants. 1922. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (LKO Nr.1550) par to, ka 1919. gada 11. novembrī kaujā pie Nīcgales ar savu vadu atsita divu pretinieka rotu uzbrukumu, piespiežot tos bēgt, un saņēma gūstā 15 sarkanarmiešus. Atvaļināts 1920. gada 1. oktobrī.

Vadījis savas Pāles muižas neatsavināmās daļas saimniecību. 1939. gada novembrī, līdz ar lielāko daļu vācbaltiešu, bija spiests atstāt dzimteni un emigrēt uz Vāciju. Miris 1967. gada 26. martā Štutgartē (Stuttgart).

Literatūra par šo tēmu

  • Lācplēša kara ordeņa kavalieri: biogrāfiska vārdnīca. - Rīga: Jāņa sēta, 1995. - 462. lpp.