Sankhja

No ''Vēsture''
Versija 2011. gada 3. jūnijs, plkst. 13.34, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
(izmaiņas) ← Senāka versija | skatīt pašreizējo versiju (izmaiņas) | Jaunāka versija → (izmaiņas)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Sankhja (sanskr.संख्या, sāṅkhya) - klasificēšana, uzskaite) - ortodoksāls indiešu filosofijas virziens. Duālistiska mācība, t.i. duālistiski apraksta esamību, tās funkcionēšanu un evolūciju. Atzīst, ka pasauli veido divi pirmssākumi: "prakriti" (vieliskā pasaule, potenciālais visa pirmprincips) un "puruša" (apziņa). Puruša ir mūžīga, nemainīga, individuāla apziņa, kas vēro tiklab tās dzīvās būtnes dzīves norisi, kurā tā iemiesojusies, kā arī visumā visas pasaules procesu. Prakriti pastāvīgi mainās un attīstās un ir pakļauta cēloņsakarības likumam. Visas prakriti modifikācijas ir atkarīgas no tā, kādās attiecībās tajā pārstāvētas trīs "gunas" - satva ("būtība", skaidrība, tīrība), tamas ("tumsa", inertums, miers) un radžas ("kaislība", aktivitāte, enerģija). Šo gunu kombināciju un mijiedarbības rezultātā rodas visa pasaules daudzveidība. Saskarsme starp purušu un prakriti nosaka indivīda un Visuma evolūcijas sākumu. Katra dzīva būtne sastāv no 3 daļām: purušas, smalkā ķermeņa un rupjā ķermeņa. Smalko ķermeni veido intelekts, sajūtas, kā arī no "Es" apzināšanās. Tas ir karmas centrs un seko purušai, kamēr puruša nesasniedz pilnīgu atbrīvošanos no iemiesošanās kādā būtnē. Rupjo ķermeni veido matērija, un tas iet bojā, indivīdam mirstot. Pasauli veido 25 pamatelementi: prakriti, puruša, ahankara (subjekts, subjektitāte), buddhi (prāts, intelekts), manas (organisma centrs); 5 būtības: skaņas, taustes, krāsas, garšas, smaržas; 5 smalkie elementi: ēters, gaiss, uguns, ūdens, zeme; 5 uztveres orgāni: ausis, āda, acis, mēle, deguns; 5 izpildorgāni: mute, rokas, kājas, izvadorgāni, vairošanās orgāni. Sankhjas koncepcijas izveidošanu tradīcija piedēvē leģendārajam domātājam Kapilam (VII gs.p.m.ē.), taču mācības pirmo sistemātisko izklāstu - sankhja-karika - sniedza Išvarakrišna (VI gs.). Ievērojamākie pārstāvji: Gaudaspati, Vačaspati, Vidžņjabhikšu.

Literatūra

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 370. lpp.
  • Visvaldis Klīve. Ticības ceļos. Reliģiju vēsture. - Zinātne: Rīga, 1995. - 413 lpp. ISBN 579661133X

  • The Cultural Heritage of India, Bd. 1: The Early Phases. / Ed. Sarvepalli Radhakrishnan - Calcutta, 1970
  • Chatterjee, Satischandra; Datta, Dhirendramohan. An Introduction to Indian Philosophy. - University of Calcutta: Calcutta, 1984
  • Weerasinghe S.G.M. The Sankhya Philosophy : A Critical Evaluation of Its Origins and Development. - New Delhi, 1993
  • Kambhampati Parvathi Kumar. Sankya – The Sacred Doctrine. - Visakhapatnam: Dhanishta, 1993. ISBN 8-190-03323-9
  • Michaels Axel. Hinduism: Past and Present. Princeton. - Princeton University Press: New Jersey, 2004. ISBN 0-691-08953-1
  • Sen Gupta Anima. The Evolution of the Sāṃkhya School of Thought. - Munshiram Manoharlal Publishers Pvt. Ltd.: New Delhi, 1986

  • Lars Göhler. Wort und Text bei Kumārila Bhaṭṭa: Studie zur mittelalterlichen indischen Sprachphilophie und Hermeneutik, Europäische Hochschulschriften. // Reihe 20, Philosophie ; vol. 468, Lang, 1995, ISBN 3-631-48821-1
  • Richard Garbe. Die Samkhya-Philosophie. - Leipzig, 1917
  • Hellmuth Kiowsky. Evolution und Erlösung. Das indische Samkhya. - Frankfurt, 2005
  • Sarvepalli Radhakrishnan. Indische Philosophie. Von den Veden bis zum Buddhismus. - Darmstadt, 1956

Resursi internetā par šo tēmu