Atšķirības starp "Sefardi" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:sefardi_map.jpg|right|thumb|250px|sefardu migrācijas virzieni]] | [[Attēls:sefardi_map.jpg|right|thumb|250px|sefardu migrācijas virzieni]] | ||
| − | '''Sefardi''' (''sephardim'') - Pireneju pussalas (''Sfarad'') ebreji un to pēcnācēji, kam gadsimtu gaitā bija izveidojusies savdabīga kultūra un valoda no senspāņu un senebreju valodas elementiem (t.s. ''ladino'' jeb ''judeoespañol''). XVI gs. izraidīti no Spānijas, ''sefardi'' veidoja savas noslēgtas kopienas Vidusjūras reģiona zemēs kā arī Nīderlandē, saglabājot savu identitāti līdz visjaunākajiem laikiem. Tradicionāli būdami izglītotāki un daudz attīstītāku, izsmalcinātāku un bagātāku kultūru, lepojas ar savu izcelsmi, no augšas raugoties uz [[aškenazi]]em. XI gs. gadsimta beigās 97% no pasaules ebrejiem bija ''sefardi'', XVII gs. vidū - 35%, proporcijai pamazām samazinoties.<ref>[http://www.delfi.lv/news/comment/comment/valdis-ziemelis-vai-ebreji-valda-pasauli.d?id=19136705 Valdis Ziemelis: Vai ebreji valda pasauli? // DELFI. 06. oktobris 2007.]</ref> XX gs. otrajā pusē jaundibinātajā [[Izraēla]]s valstī pie ''sefardiem'' pieskaita arī gadsimtiem ilgi Ziemeļāfrikā (t.s. [[Magribi|magribus]]), Kaukāzā un Tuvajos austrumos ([[Levante]]) dzīvojošos ebrejus, jo šīs grupas reliģiozajā dzīvē ievēro ''sefardu'' kanonu. | + | '''Sefardi''' (''sephardim'') - Pireneju pussalas (''Sfarad'') ebreji un to pēcnācēji, kam gadsimtu gaitā bija izveidojusies savdabīga kultūra un valoda no senspāņu un senebreju valodas elementiem (t.s. ''ladino'' jeb ''judeoespañol''). XVI gs. izraidīti no Spānijas, ''sefardi'' veidoja savas noslēgtas kopienas Vidusjūras reģiona zemēs kā arī Nīderlandē, saglabājot savu identitāti līdz visjaunākajiem laikiem. Tradicionāli būdami izglītotāki un daudz attīstītāku, izsmalcinātāku un bagātāku kultūru, lepojas ar savu izcelsmi, no augšas raugoties uz [[aškenazi]]em. XI gs. gadsimta beigās 97% no pasaules ebrejiem bija ''sefardi'', XVII gs. vidū - 35%, proporcijai pamazām samazinoties.<ref>[http://www.delfi.lv/news/comment/comment/valdis-ziemelis-vai-ebreji-valda-pasauli.d?id=19136705 Valdis Ziemelis: Vai ebreji valda pasauli? // DELFI. 06. oktobris 2007.]</ref> XX gs. otrajā pusē jaundibinātajā [[Izraēla]]s valstī pie ''sefardiem'' pieskaita arī gadsimtiem ilgi Ziemeļāfrikā (t.s. [[Magribi|magribus]]), Kaukāzā un Tuvajos austrumos ([[Levante]]) dzīvojošos ebrejus, jo arī šīs grupas reliģiozajā dzīvē ievēro ''sefardu'' kanonu. |
==== Atsauces un piezīmes ==== | ==== Atsauces un piezīmes ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 31. maijs, plkst. 09.29
Sefardi (sephardim) - Pireneju pussalas (Sfarad) ebreji un to pēcnācēji, kam gadsimtu gaitā bija izveidojusies savdabīga kultūra un valoda no senspāņu un senebreju valodas elementiem (t.s. ladino jeb judeoespañol). XVI gs. izraidīti no Spānijas, sefardi veidoja savas noslēgtas kopienas Vidusjūras reģiona zemēs kā arī Nīderlandē, saglabājot savu identitāti līdz visjaunākajiem laikiem. Tradicionāli būdami izglītotāki un daudz attīstītāku, izsmalcinātāku un bagātāku kultūru, lepojas ar savu izcelsmi, no augšas raugoties uz aškenaziem. XI gs. gadsimta beigās 97% no pasaules ebrejiem bija sefardi, XVII gs. vidū - 35%, proporcijai pamazām samazinoties.[1] XX gs. otrajā pusē jaundibinātajā Izraēlas valstī pie sefardiem pieskaita arī gadsimtiem ilgi Ziemeļāfrikā (t.s. magribus), Kaukāzā un Tuvajos austrumos (Levante) dzīvojošos ebrejus, jo arī šīs grupas reliģiozajā dzīvē ievēro sefardu kanonu.
