Atšķirības starp "Sefardi" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:sefardi_map.jpg‎|right|thumb|250px|sefardu migrācijas virzieni]]
 
[[Attēls:sefardi_map.jpg‎|right|thumb|250px|sefardu migrācijas virzieni]]
'''Sefardi''' (''sephardim'') - subetnoss, Pireneju pussalas (''Sfarad'') ebreji un to pēcnācēji, kam gadsimtu gaitā izveidojusies sava liturģija, kultūra un valoda (no senspāņu un senebreju valodas elementiem -t.s. ''ladino'' jeb ''judeoespañol'').  
+
'''Sefardi''' (''sephardim'') - subetnoss, Pireneju pussalas (''Sfarad'') ebreji un to pēcnācēji, kam gadsimtu gaitā izveidojusies sava liturģija, kultūra un valoda (no senspāņu un senebreju valodas elementiem - t.s. ''ladino'' jeb ''judeoespañol'').  
  
 
XVI gs. izraidīti no Spānijas, ''sefardi'' veidoja savas noslēgtas kopienas Vidusjūras reģiona zemēs kā arī Nīderlandē, saglabājot savu identitāti līdz visjaunākajiem laikiem. Tradicionāli būdami izglītotāki un daudz attīstītāku, izsmalcinātāku un bagātāku kultūru, lepojas ar savu izcelsmi, no augšas raugoties uz [[aškenazi]]em. XI gs. gadsimta beigās 97% no pasaules ebrejiem bija ''sefardi'', XVII gs. vidū - 35%, proporcijai pamazām samazinoties.<ref>[http://www.delfi.lv/news/comment/comment/valdis-ziemelis-vai-ebreji-valda-pasauli.d?id=19136705 Valdis Ziemelis: Vai ebreji valda pasauli? // DELFI. 06. oktobris 2007.]</ref> XX gs. otrajā pusē jaundibinātajā [[Izraēla]]s valstī pie ''sefardiem'' pieskaita arī gadsimtiem ilgi Ziemeļāfrikā (t.s. [[Magribi|magribus]]), Kaukāzā un Tuvajos austrumos ([[Levante]]) dzīvojošos ebrejus, jo arī šīs grupas reliģiozajā dzīvē ievēro ''sefardu'' kanonu.
 
XVI gs. izraidīti no Spānijas, ''sefardi'' veidoja savas noslēgtas kopienas Vidusjūras reģiona zemēs kā arī Nīderlandē, saglabājot savu identitāti līdz visjaunākajiem laikiem. Tradicionāli būdami izglītotāki un daudz attīstītāku, izsmalcinātāku un bagātāku kultūru, lepojas ar savu izcelsmi, no augšas raugoties uz [[aškenazi]]em. XI gs. gadsimta beigās 97% no pasaules ebrejiem bija ''sefardi'', XVII gs. vidū - 35%, proporcijai pamazām samazinoties.<ref>[http://www.delfi.lv/news/comment/comment/valdis-ziemelis-vai-ebreji-valda-pasauli.d?id=19136705 Valdis Ziemelis: Vai ebreji valda pasauli? // DELFI. 06. oktobris 2007.]</ref> XX gs. otrajā pusē jaundibinātajā [[Izraēla]]s valstī pie ''sefardiem'' pieskaita arī gadsimtiem ilgi Ziemeļāfrikā (t.s. [[Magribi|magribus]]), Kaukāzā un Tuvajos austrumos ([[Levante]]) dzīvojošos ebrejus, jo arī šīs grupas reliģiozajā dzīvē ievēro ''sefardu'' kanonu.

Versija, kas saglabāta 2011. gada 31. maijs, plkst. 10.04

sefardu migrācijas virzieni

Sefardi (sephardim) - subetnoss, Pireneju pussalas (Sfarad) ebreji un to pēcnācēji, kam gadsimtu gaitā izveidojusies sava liturģija, kultūra un valoda (no senspāņu un senebreju valodas elementiem - t.s. ladino jeb judeoespañol).

XVI gs. izraidīti no Spānijas, sefardi veidoja savas noslēgtas kopienas Vidusjūras reģiona zemēs kā arī Nīderlandē, saglabājot savu identitāti līdz visjaunākajiem laikiem. Tradicionāli būdami izglītotāki un daudz attīstītāku, izsmalcinātāku un bagātāku kultūru, lepojas ar savu izcelsmi, no augšas raugoties uz aškenaziem. XI gs. gadsimta beigās 97% no pasaules ebrejiem bija sefardi, XVII gs. vidū - 35%, proporcijai pamazām samazinoties.[1] XX gs. otrajā pusē jaundibinātajā Izraēlas valstī pie sefardiem pieskaita arī gadsimtiem ilgi Ziemeļāfrikā (t.s. magribus), Kaukāzā un Tuvajos austrumos (Levante) dzīvojošos ebrejus, jo arī šīs grupas reliģiozajā dzīvē ievēro sefardu kanonu.

Atsauces un piezīmes

LIteratūra par šo tēmu

  • Ashtor Eliyahu. The Jews of Moslem Spain, Vol. 2 - Jewish Publication Society of America: Philadelphia, 1979
  • Assis Yom Tov. The Jews of Spain: From Settlement to Expulsion. - The Hebrew University of Jerusalem: Jerusalem, 1988
  • Baer Yitzhak. A History of the Jews of Christian Spain. 2 vols. - Jewish Publication Society of America, 1966
  • Dan Joseph. The Epic of a Millennium: Judeo-Spanish Culture's Confrontation // Judaism Vol. 41, No. 2, Spring 1992
  • Gampel Benjamin R. Jews, Christians, and Muslims in Medieval Iberia: Convivencia through the Eyes of Sephardic Jews. // Convivencia: Jews, Muslims, and Christians in Medieval Spain. /ed. Vivian B. Mann, Thomas F. Glick, and Jerrilynn D. Dodds - George Braziller Inc.: New York, 1992
  • Kaplan Yosef. An Alternative Path to Modernity: The Sephardi Diaspora in Western Europe. - Brill Publishers, 2000. ISBN 9004117423
  • Spain and the Jews: The Sephardi Experience 1492 and After. / Kedourie Elie ed. - Thames & Hudson, 1992
  • Stillman Norman. Aspects of Jewish Life in Islamic Spain. // Aspects of Jewish Culture in the Middle Ages. / ed. Paul E. Szarmach - State University of New York Press: Albany, 1979
  • Swetschinski Daniel. Reluctant Cosmopolitans: The Portuguese Jews of Seventeenth-Century Amsterdam. - Litmann Library of Jewish Civilization, 2000

  • Georg Bossong. Die Sepharden. Geschichte und Kultur der spanischen Juden. - Beck: München, 2008, ISBN 978-3-406-56238-9
  • Mein Vater war portugiesischer Jude... : Die sefardische Einwanderung nach Norddeutschland um 1600 und ihre Auswirkungen auf unsere Kultur. / Sabine Kruse, Bernt Engelmann (Hrsg.) - Steidl: Göttingen, 1992, ISBN 3-929076-11-X
  • Die Sefarden in Hamburg. Zur Geschichte einer Minderheit; die Grabinschriften des Portugiesenfriedhofs an der Königstraße in Hamburg. Band 1. / Michael Studemund-Halévy (Hrsg.) - Buske: Hamburg, 1994, ISBN 3-87548-048-1
  • Die Sefarden in Hamburg. Zur Geschichte einer Minderheit; die Grabinschriften des Portugiesenfriedhofs an der Königstraße in Hamburg. Band 2. / Michael Studemund-Halévy (Hrsg.) - Buske: Hamburg, 1997, ISBN 3-87548-099-6
  • Schlomo Svirsky, Devorah Bernstein, Karlheinz Schneider. Sefarden in Israel. Zur sozialen und politischen Situation der Jüdisch-Orientalischen Bevölkerung. // Deutsch-Israelischer Arbeitskreis für Frieden im Nahen Osten. - Hamburg, 1999, ISBN 3-925031-02-2

Resursi internetā par šo tēmu