Sefardi

No ''Vēsture''
Versija 2011. gada 27. maijs, plkst. 15.02, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
sefardu migrācijas virzieni

Sefardi (sephardim) - Pireneju pussalas ebreji un to pēcnācēji, kam gadsimtu gaitā bija izveidojusies savdabīga kultūra un valoda no senebreju un spāņu valodas elementiem (t.s. ladino). XVI gs. izraidīti no Spānijas, sefardi veidoja savas noslēgtas kopienas Vidusjūras reģiona zemēs kā arī Nīderlandē, saglabājot savu identitāti līdz visjaunākajiem laikiem. Tradicionāli būdami izglītotāki un daudz attīstītāku, izsmalcinātāku un bagātāku kultūru, lepojas ar savu izcelsmi, no augšas raugoties uz aškenaziem.

XX gs. otrajā pusē jaundibinātajā Izraēlas valstī pie sefardiem pieskaita arī gadsimtiem ilgi Ziemeļāfrikā (t.s. magribus) un Tuvajos austrumos (Levante) dzīvojošos ebrejus.

Resursi internetā par šo tēmu