Atšķirības starp "Seksts Empīriķis" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Seksts Empīriķis''' (''Sextus Empiricus'', ~200.-250.) – ārsts, [[Neoplatonisms|filosofs]]. | + | '''Seksts Empīriķis''' (''Σέξτος Εμπειρικός''; lat. ''Sextus Empiricus'', ~200.-250.) – ārsts, [[Neoplatonisms|filosofs]]. |
Savā pasaules uzskatā [[Ainesidēms no Knosas|Ainesidēma]] sekotājs. Seksta darbos „Pirrona pamattēzes“ un „Pret matemātiķiem“, kas saglabājušies līdz mūsu dienām, apkopoti visi pamatargumenti, ar ko antīkais skepticisms vērsās pret „dogmatiskās“ filosofijas priekšstatu, ka iespējamas neapstrīdamas, neapšaubāmas zināšanas. Postulēdams, ka visiem saistošas zinātniskas, teoloģiskas, ētiskas u.tml. patiesības nav iespējamas, Seksts ieteica atturēties no jebkādiem spriedumiem, lai panāktu dvēseles līdzsvaru un svētlaimi, kuras sasniegšana esot filosofa mērķis. Ieteica dzīvē balstīties uz cilvēka dabiskajām nepieciešamībām, tieksmēm, paradumiem, likumiem, tradīcijām un, galvenais, veselā saprāta. Bija tik tuvs [[kristietība]]s ideoloģijai, ka viņa darbi, ko IV gs. latīņu valodā bija pārtulkojis Rufīns, tika piedēvēti pāvestam Sikstam II (257.-258.), izraisot Sv. Hieronīma sašutuma pilnu protestu. | Savā pasaules uzskatā [[Ainesidēms no Knosas|Ainesidēma]] sekotājs. Seksta darbos „Pirrona pamattēzes“ un „Pret matemātiķiem“, kas saglabājušies līdz mūsu dienām, apkopoti visi pamatargumenti, ar ko antīkais skepticisms vērsās pret „dogmatiskās“ filosofijas priekšstatu, ka iespējamas neapstrīdamas, neapšaubāmas zināšanas. Postulēdams, ka visiem saistošas zinātniskas, teoloģiskas, ētiskas u.tml. patiesības nav iespējamas, Seksts ieteica atturēties no jebkādiem spriedumiem, lai panāktu dvēseles līdzsvaru un svētlaimi, kuras sasniegšana esot filosofa mērķis. Ieteica dzīvē balstīties uz cilvēka dabiskajām nepieciešamībām, tieksmēm, paradumiem, likumiem, tradīcijām un, galvenais, veselā saprāta. Bija tik tuvs [[kristietība]]s ideoloģijai, ka viņa darbi, ko IV gs. latīņu valodā bija pārtulkojis Rufīns, tika piedēvēti pāvestam Sikstam II (257.-258.), izraisot Sv. Hieronīma sašutuma pilnu protestu. | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 6. decembris, plkst. 10.58
Seksts Empīriķis (Σέξτος Εμπειρικός; lat. Sextus Empiricus, ~200.-250.) – ārsts, filosofs.
Savā pasaules uzskatā Ainesidēma sekotājs. Seksta darbos „Pirrona pamattēzes“ un „Pret matemātiķiem“, kas saglabājušies līdz mūsu dienām, apkopoti visi pamatargumenti, ar ko antīkais skepticisms vērsās pret „dogmatiskās“ filosofijas priekšstatu, ka iespējamas neapstrīdamas, neapšaubāmas zināšanas. Postulēdams, ka visiem saistošas zinātniskas, teoloģiskas, ētiskas u.tml. patiesības nav iespējamas, Seksts ieteica atturēties no jebkādiem spriedumiem, lai panāktu dvēseles līdzsvaru un svētlaimi, kuras sasniegšana esot filosofa mērķis. Ieteica dzīvē balstīties uz cilvēka dabiskajām nepieciešamībām, tieksmēm, paradumiem, likumiem, tradīcijām un, galvenais, veselā saprāta. Bija tik tuvs kristietības ideoloģijai, ka viņa darbi, ko IV gs. latīņu valodā bija pārtulkojis Rufīns, tika piedēvēti pāvestam Sikstam II (257.-258.), izraisot Sv. Hieronīma sašutuma pilnu protestu.
Literatūra par šo tēmu
- Seksts Empīriķis. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 373. lpp.
- Rietumeiropas morāles filozofija : antoloģija / Skaidrītes Lasmanes sakārt. - LU Akadēmiskais apgāds: Rīga, 2006. - 311 lpp. ISBN 9984-8021-9-1
