Atšķirības starp "Selgerben" versijām
No ''Vēsture''
(jauns šķirklis) |
m |
||
| (1 starpversija, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādīta) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Selgerben''' (latv. '''Dzirciems''') - [[muiža]] Tukuma apriņķī. | + | '''Selgerben''' (latv. '''Dzirciems''') - [[muiža]] Tukuma apriņķī, Zentenes pagastā. |
| − | Avotos pirmo reizi minēta 1366. gadā kā ''Villa Siryewern'' (nosaukuma etimoloģija nav skaidra, var būt cēlusies no "mežezers" – ''Seelgerben'', vai "kalnezers" – ''Seljerben''). Sākotnēji hercoga, bet pēc [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s aneksijas Krievijas impērijā, kroņa muiža. 1919. gada 16. janvārī [[LSPR]] varas iestādes izdeva lēmumu par muižu nacionalizāciju. 1920. gadā lielsaimniecību nacionalizācija [[Agrārreforma Latvijā|tika veikta otru reizi]], Dzirciema muižas zemi sadalot jaunsaimniecībās. Muižas | + | Avotos Dzirciema muiža pirmo reizi minēta 1366. gadā kā ''Villa Siryewern'' (nosaukuma etimoloģija nav skaidra, var būt cēlusies no "mežezers" – ''Seelgerben'', vai "kalnezers" – ''Seljerben''). Sākotnēji hercoga, bet pēc [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s aneksijas Krievijas impērijā, kroņa muiža - 449,5 ha - kas tika iznomāta. 1919. gada 16. janvārī [[LSPR]] varas iestādes izdeva lēmumu par muižu nacionalizāciju. 1920. gadā lielsaimniecību nacionalizācija [[Agrārreforma Latvijā|tika veikta otru reizi]], Dzirciema muižas zemi sadalot 30 jaunsaimniecībās. Muižas centra kompleksā pavisam bijušas 13 ēkas, to skaitā arī Dzirciema krogs. Kungu nams - vienkārša koka ēka, - līdz musdienām nav saglabājies. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Pašreizējā versija, 2017. gada 8. augusts, plkst. 11.45
Selgerben (latv. Dzirciems) - muiža Tukuma apriņķī, Zentenes pagastā.
Avotos Dzirciema muiža pirmo reizi minēta 1366. gadā kā Villa Siryewern (nosaukuma etimoloģija nav skaidra, var būt cēlusies no "mežezers" – Seelgerben, vai "kalnezers" – Seljerben). Sākotnēji hercoga, bet pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksijas Krievijas impērijā, kroņa muiža - 449,5 ha - kas tika iznomāta. 1919. gada 16. janvārī LSPR varas iestādes izdeva lēmumu par muižu nacionalizāciju. 1920. gadā lielsaimniecību nacionalizācija tika veikta otru reizi, Dzirciema muižas zemi sadalot 30 jaunsaimniecībās. Muižas centra kompleksā pavisam bijušas 13 ēkas, to skaitā arī Dzirciema krogs. Kungu nams - vienkārša koka ēka, - līdz musdienām nav saglabājies.
Literatūra par šo tēmu
- Ozola Agrita. Muižu stāsti : izstādes katalogs. - Tukuma muzejs: Tukums, 2009., 70.-77. lpp. ISBN 978-0034-8036-1-1
