Atšķirības starp "Senā Ķīna" versijām
m (→Literatūra) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:China_100.78713E_35.63718N.jpg|right|thumb|200px|Ķīna un tās pierobeža mūsdienās.]] | [[Attēls:China_100.78713E_35.63718N.jpg|right|thumb|200px|Ķīna un tās pierobeža mūsdienās.]] | ||
| − | '''Ķīnas impērija''' - nosacīts apzīmējums lielvalstīm un impērijām, kuras ar pārtraukumiem pastāvējušas Austrumāzijā, mūsdienu Ķīnas teritorijā, laikā no XX gs.p.m.ē. līdz XX gs. Par "impēriju" pieņemts runāt, sākot ar pirmo [[Imperators|imperatoru]] Huandi (黃帝 - Huáng Dì, 2699.-2588 g. p.m.ē.), kaut arī pirms viņa it kā valdījuši jau 4 [[Monarhs|monarhi]] ar šādu varu, taču tas ir mītisks, nevis arheoloģisks datējums. Pēc tā pieņemts klasificēt 15 impērijas (gan pašu [[Haņi|haņu]], gan citu tautu vai pat iebrucēju izveidotas, kā arī vairākus starpimpēriju periodus, kad vienlaikus šajā teritorijā pastāvēja vairākas vai pat vairāki desmiti valstu, kuras konkurēja savā starpā par hegemoniju. Pēdējais imperators Ķīnā bija Cjinu impērijas valdnieks Pu Ji (溥儀 - Pǔ Yí, 1908.-1924. g.) | + | '''Ķīnas impērija''' jeb '''Džunguo''' (piņj. ''Zhongguo'', ķīn. 中國, vienk. ķīn. 中国, mand. ''Chung'kuo''), kur ''zhōng'' - 中 - nozīmē "vidus", "pasaules vidus, pasaules centrs", bet ''guó'' - 国, vai 國 - nozīmē [[valsts]], ko latviski pieņemts tulkot kā "Vidusvalsts") - nosacīts apzīmējums lielvalstīm un impērijām, kuras ar pārtraukumiem pastāvējušas Austrumāzijā, mūsdienu Ķīnas teritorijā, laikā no XX gs.p.m.ē. līdz XX gs. Pats jēdziens "Ķīna" Eiropā ienācis, transformējoties no [[Nomadi|nomadu]] [[Kidaņi|kidaņu]] tautas etnonīma, kura bija Ziemeļķīnā izveidojusi Liao impēriju laikā, kad sākās pirmie eiropiešu kontakti ar šo civilizāciju. Sākotnēji tas bija ''Catai'' (angl. ''Cathay''), kā Ķīnas Juaņu impēriju savos pierakstos dēvēja ceļotājs [[Marko Polo]]. Dienvidķīnas Sunu impēriju, kuru Juaņu imperators Hubilai-hans vēl nebija iekarojis, Marko dēvē par ''Manji'' (no ķīn. 蠻子 - "dienvidu [[barbari]]"), kā tas bija pieņemts [[Pekina]]s galmā. Ķīnas nosaukums ģeogrāfiskajos reģionos virzībā no austrumiem uz rietumiem mainās šādi: senmong. ''Kitad'', mong. ''Хятад'', uig. خىتاي, (''Xitay''), kaz. قىتاي (''Қытай, Qıtay''), tat. ''Qıtay'', kr. ''Китай'', [[Viduslaiki|vidusl.]] lat. ''Cataya, Kitai'', it. ''Cina'', port. ''Cataio'', angl. ''Caina, China''. Huanhe un Jandzi upju baseinos, pateicoties labvēlīgajiem apstākļiem, jau ļoti agri notika pāreja no medībām un vākšanas uz zemkopību - t.s. "neolīta revolūcija". Savukārt zemkopība, apūdeņošanas sistēmu ierīkošana, prasīja jau daudz augstāku seno cilvēko sociālās organizētības pakāpi, kas neizbēgami noveda pie pirmo protovalstu un valstu izveidošanās. Par "impēriju" pieņemts runāt, sākot ar pirmo [[Imperators|imperatoru]] Huandi (黃帝 - Huáng Dì, 2699.-2588 g. p.m.ē.), kaut arī pirms viņa it kā valdījuši jau 4 [[Monarhs|monarhi]] ar šādu varu, taču tas ir mītisks, nevis arheoloģisks datējums. Pēc tā pieņemts klasificēt 15 impērijas (gan pašu [[Haņi|haņu]], gan citu tautu vai pat iebrucēju izveidotas, kā arī vairākus starpimpēriju periodus, kad vienlaikus šajā teritorijā pastāvēja vairākas vai pat vairāki desmiti valstu, kuras konkurēja savā starpā par hegemoniju. Pēdējais imperators Ķīnā bija Cjinu impērijas valdnieks Pu Ji (溥儀 - Pǔ Yí, 1908.-1924. g.) |
Skat. arī: [[Ķīnas monarhu dinastijas]] | Skat. arī: [[Ķīnas monarhu dinastijas]] | ||
| + | |||
| + | ==== Nosaukums citās valodās: ==== | ||
| + | |||
| + | * '''vāciski:''' ''...'' | ||
| + | * '''angliski:''' ''Middle Kingdom'' | ||
| + | * '''franciski:''' ''...'' | ||
| + | * '''krieviski:''' ''Срединная империя'' | ||
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 26. novembris, plkst. 07.55
Ķīnas impērija jeb Džunguo (piņj. Zhongguo, ķīn. 中國, vienk. ķīn. 中国, mand. Chung'kuo), kur zhōng - 中 - nozīmē "vidus", "pasaules vidus, pasaules centrs", bet guó - 国, vai 國 - nozīmē valsts, ko latviski pieņemts tulkot kā "Vidusvalsts") - nosacīts apzīmējums lielvalstīm un impērijām, kuras ar pārtraukumiem pastāvējušas Austrumāzijā, mūsdienu Ķīnas teritorijā, laikā no XX gs.p.m.ē. līdz XX gs. Pats jēdziens "Ķīna" Eiropā ienācis, transformējoties no nomadu kidaņu tautas etnonīma, kura bija Ziemeļķīnā izveidojusi Liao impēriju laikā, kad sākās pirmie eiropiešu kontakti ar šo civilizāciju. Sākotnēji tas bija Catai (angl. Cathay), kā Ķīnas Juaņu impēriju savos pierakstos dēvēja ceļotājs Marko Polo. Dienvidķīnas Sunu impēriju, kuru Juaņu imperators Hubilai-hans vēl nebija iekarojis, Marko dēvē par Manji (no ķīn. 蠻子 - "dienvidu barbari"), kā tas bija pieņemts Pekinas galmā. Ķīnas nosaukums ģeogrāfiskajos reģionos virzībā no austrumiem uz rietumiem mainās šādi: senmong. Kitad, mong. Хятад, uig. خىتاي, (Xitay), kaz. قىتاي (Қытай, Qıtay), tat. Qıtay, kr. Китай, vidusl. lat. Cataya, Kitai, it. Cina, port. Cataio, angl. Caina, China. Huanhe un Jandzi upju baseinos, pateicoties labvēlīgajiem apstākļiem, jau ļoti agri notika pāreja no medībām un vākšanas uz zemkopību - t.s. "neolīta revolūcija". Savukārt zemkopība, apūdeņošanas sistēmu ierīkošana, prasīja jau daudz augstāku seno cilvēko sociālās organizētības pakāpi, kas neizbēgami noveda pie pirmo protovalstu un valstu izveidošanās. Par "impēriju" pieņemts runāt, sākot ar pirmo imperatoru Huandi (黃帝 - Huáng Dì, 2699.-2588 g. p.m.ē.), kaut arī pirms viņa it kā valdījuši jau 4 monarhi ar šādu varu, taču tas ir mītisks, nevis arheoloģisks datējums. Pēc tā pieņemts klasificēt 15 impērijas (gan pašu haņu, gan citu tautu vai pat iebrucēju izveidotas, kā arī vairākus starpimpēriju periodus, kad vienlaikus šajā teritorijā pastāvēja vairākas vai pat vairāki desmiti valstu, kuras konkurēja savā starpā par hegemoniju. Pēdējais imperators Ķīnā bija Cjinu impērijas valdnieks Pu Ji (溥儀 - Pǔ Yí, 1908.-1924. g.)
Skat. arī: Ķīnas monarhu dinastijas
Nosaukums citās valodās:
- vāciski: ...
- angliski: Middle Kingdom
- franciski: ...
- krieviski: Срединная империя
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 45. lpp.
- Zariņš V., Svarīgākie senās Ķīnas vēstures notikumi. / Laodzi. Sacerējums par Dao un De (Daodedzin). - Zvaigzne ABC, Rīga, ISBN 9984-22-084-2
- Staburova J., Ķīniešu valodas īpašvārdi un to atveide latviešu valodā.Teorētiskie un praktiskie aspekti. - Jāņa Rozes apgāds, Rīga, 2006.
