Senā Ķīna

Ķīnas impērija - nosacīts apzīmējums lielvalstīm un impērijām, kuras ar pārtraukumiem pastāvējušas Austrumāzijā, mūsdienu Ķīnas teritorijā, laikā no XX gs.p.m.ē. līdz XX gs. Par "impēriju" pieņemts runāt, sākot ar pirmo imperatoru Huandi (黃帝 - Huáng Dì, 2699.-2588 g. p.m.ē.), kaut arī pirms viņa it kā valdījuši jau 4 monarhi ar šādu varu, taču tas ir mītisks, nevis arheoloģisks datējums. Pēc tā pieņemts klasificēt 15 impērijas (gan pašu haņu, gan citu tautu vai pat iebrucēju izveidotas, kā arī vairākus starpimpēriju periodus, kad vienlaikus šajā teritorijā pastāvēja vairākas vai pat vairāki desmiti valstu, kuras konkurēja savā starpā par hegemoniju. Pēdējais imperators Ķīnā bija Cjinu impērijas valdnieks Pu Ji (溥儀 - Pǔ Yí, 1908.-1924. g.)

Skat. arī: Ķīnas monarhu dinastijas

Literatūra

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 45. lpp.