Atšķirības starp "Siverss Maksimilians Frīdrihs fon" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Maksimilians Frīdrihs fon Zīverss''' (1857.–1919.) - politiskais darbinieks [[Krievijas impērija]]s [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. | '''Maksimilians Frīdrihs fon Zīverss''' (1857.–1919.) - politiskais darbinieks [[Krievijas impērija]]s [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. | ||
| − | Studējis zooloģiju un ekonomiku Tērbatas universitātē (1877.–1879.), | + | Dzimis 1857. gada 16. oktobrī Tērbatā. Studējis zooloģiju, dendroloģiju un ekonomiku Tērbatas universitātē (1877.–1879.). No 1881. gada Rēmershofas muižas (''Römershof'', mūsd. Skrīveri) īpašnieks. [[Skrīveru muiža]]s īpašnieks. Vidzemes ķeizariskās vispārnoderīgās un ekonomikas biedrības prezidents. [[Vidzemes bruņniecība]]s muižu pārvaldes direktors. Rīgas apriņķa deputāts (1887.–1898. un 1918.), Vidzemes [[landrāts]] (1898.–1912.). 1905. gadā iestājās par Vidzemes guberņas zemes satversmes reformu. 1906.-1909. gados Vidzemes vācbaltiešu biedrības Rīgas nodaļas priekšsēdētājs. Aicināja Vidzemē nometināt vācu kolonistus no Pievolgas un Volīnijas (tā kā vairākums muižniecības bija pret šo ideju, atkāpās no landrāta amata). Savos īpašumos izveidoja rentnieku koloniju "Winterfeld". 1917. gadā Bruņniecības uzticības padomes priekšsēdētājs. Aktīvi iestājās par Jurzemes un Vidzemes pievienošanu Vācijas impērijai. Miris 1919. gada 9. janvārī Lībavā (mūsd. Liepāja). |
| + | |||
| + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 411. lpp. ISBN 9984-00-395-7 | ||
[[Kategorija:Z]] | [[Kategorija:Z]] | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 21. marts, plkst. 22.18
Maksimilians Frīdrihs fon Zīverss (1857.–1919.) - politiskais darbinieks Krievijas impērijas Baltijas guberņās.
Dzimis 1857. gada 16. oktobrī Tērbatā. Studējis zooloģiju, dendroloģiju un ekonomiku Tērbatas universitātē (1877.–1879.). No 1881. gada Rēmershofas muižas (Römershof, mūsd. Skrīveri) īpašnieks. Skrīveru muižas īpašnieks. Vidzemes ķeizariskās vispārnoderīgās un ekonomikas biedrības prezidents. Vidzemes bruņniecības muižu pārvaldes direktors. Rīgas apriņķa deputāts (1887.–1898. un 1918.), Vidzemes landrāts (1898.–1912.). 1905. gadā iestājās par Vidzemes guberņas zemes satversmes reformu. 1906.-1909. gados Vidzemes vācbaltiešu biedrības Rīgas nodaļas priekšsēdētājs. Aicināja Vidzemē nometināt vācu kolonistus no Pievolgas un Volīnijas (tā kā vairākums muižniecības bija pret šo ideju, atkāpās no landrāta amata). Savos īpašumos izveidoja rentnieku koloniju "Winterfeld". 1917. gadā Bruņniecības uzticības padomes priekšsēdētājs. Aktīvi iestājās par Jurzemes un Vidzemes pievienošanu Vācijas impērijai. Miris 1919. gada 9. janvārī Lībavā (mūsd. Liepāja).
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 411. lpp. ISBN 9984-00-395-7
