Atšķirības starp "Siverss Maksimilians Frīdrihs fon" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Sivers_von_Euse_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Sivers_von_Euse_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | [[brīvkungs '''Maksimilians Fridrihs fon Siverss''' (''Friedrich Maximilian Oscar Freiherr von Sivers a.d.H. Euse'', 1857.–1919.) - muižnieks no [[Siversi|Siversu dzimtas]], politisks un sabiedrisks darbinieks [[Krievijas impērija]]s [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]] XIX-XX gs. mijā. | + | [[brīvkungs]] '''Maksimilians Fridrihs fon Siverss''' (''Friedrich Maximilian Oscar Freiherr von Sivers a.d.H. Euse'', 1857.–1919.) - muižnieks no [[Siversi|Siversu dzimtas]], politisks un sabiedrisks darbinieks [[Krievijas impērija]]s [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]] XIX-XX gs. mijā. |
Dzimis 1857. gada 16. oktobrī Tērbatā. Studējis zooloģiju, dendroloģiju un ekonomiku Tērbatas universitātē (1877.–1879.), korporācijas "Livonia" biedrs. No 1881. gada Rēmershofas muižas (''Römershof'', mūsd. Skrīveri) īpašnieks. Vidzemes ķeizariskās vispārnoderīgās un ekonomikas biedrības prezidents. [[Vidzemes bruņniecība]]s muižu pārvaldes direktors. Rīgas apriņķa deputāts (1887.–1898. un 1918.), Vidzemes [[landrāts]] (1898.–1912.). XIX gadsimta otrajā pusē, sadarbojoties ar dārzu arhitektu baronu Valteru fon Engelhardtu (''Engelhardt''), viņš Skrīveru dzimtmuižā izveidoja Latvijā tagad vecāko, bet gadsimtu mijā lielāko dendroloģisko parku ar 679 eksotisko koku šķirnēm. 1905. gadā iestājās par Vidzemes guberņas zemes satversmes reformu. 1906.-1909. gados Vidzemes vācbaltiešu biedrības Rīgas nodaļas priekšsēdētājs. Aicināja Vidzemē nometināt vācu kolonistus no Pievolgas un Volīnijas (tā kā vairākums muižniecības bija pret šo ideju, atkāpās no landrāta amata). Savos īpašumos izveidoja rentnieku koloniju "Winterfeld". 1917. gadā Bruņniecības uzticības padomes priekšsēdētājs. Aktīvi iestājās par Kurzemes un Vidzemes pievienošanu Vācijas impērijai. Miris 1919. gada 9. janvārī Lībavā (mūsd. Liepāja). | Dzimis 1857. gada 16. oktobrī Tērbatā. Studējis zooloģiju, dendroloģiju un ekonomiku Tērbatas universitātē (1877.–1879.), korporācijas "Livonia" biedrs. No 1881. gada Rēmershofas muižas (''Römershof'', mūsd. Skrīveri) īpašnieks. Vidzemes ķeizariskās vispārnoderīgās un ekonomikas biedrības prezidents. [[Vidzemes bruņniecība]]s muižu pārvaldes direktors. Rīgas apriņķa deputāts (1887.–1898. un 1918.), Vidzemes [[landrāts]] (1898.–1912.). XIX gadsimta otrajā pusē, sadarbojoties ar dārzu arhitektu baronu Valteru fon Engelhardtu (''Engelhardt''), viņš Skrīveru dzimtmuižā izveidoja Latvijā tagad vecāko, bet gadsimtu mijā lielāko dendroloģisko parku ar 679 eksotisko koku šķirnēm. 1905. gadā iestājās par Vidzemes guberņas zemes satversmes reformu. 1906.-1909. gados Vidzemes vācbaltiešu biedrības Rīgas nodaļas priekšsēdētājs. Aicināja Vidzemē nometināt vācu kolonistus no Pievolgas un Volīnijas (tā kā vairākums muižniecības bija pret šo ideju, atkāpās no landrāta amata). Savos īpašumos izveidoja rentnieku koloniju "Winterfeld". 1917. gadā Bruņniecības uzticības padomes priekšsēdētājs. Aktīvi iestājās par Kurzemes un Vidzemes pievienošanu Vācijas impērijai. Miris 1919. gada 9. janvārī Lībavā (mūsd. Liepāja). | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 27. augusts, plkst. 10.20
brīvkungs Maksimilians Fridrihs fon Siverss (Friedrich Maximilian Oscar Freiherr von Sivers a.d.H. Euse, 1857.–1919.) - muižnieks no Siversu dzimtas, politisks un sabiedrisks darbinieks Krievijas impērijas Baltijas guberņās XIX-XX gs. mijā.
Dzimis 1857. gada 16. oktobrī Tērbatā. Studējis zooloģiju, dendroloģiju un ekonomiku Tērbatas universitātē (1877.–1879.), korporācijas "Livonia" biedrs. No 1881. gada Rēmershofas muižas (Römershof, mūsd. Skrīveri) īpašnieks. Vidzemes ķeizariskās vispārnoderīgās un ekonomikas biedrības prezidents. Vidzemes bruņniecības muižu pārvaldes direktors. Rīgas apriņķa deputāts (1887.–1898. un 1918.), Vidzemes landrāts (1898.–1912.). XIX gadsimta otrajā pusē, sadarbojoties ar dārzu arhitektu baronu Valteru fon Engelhardtu (Engelhardt), viņš Skrīveru dzimtmuižā izveidoja Latvijā tagad vecāko, bet gadsimtu mijā lielāko dendroloģisko parku ar 679 eksotisko koku šķirnēm. 1905. gadā iestājās par Vidzemes guberņas zemes satversmes reformu. 1906.-1909. gados Vidzemes vācbaltiešu biedrības Rīgas nodaļas priekšsēdētājs. Aicināja Vidzemē nometināt vācu kolonistus no Pievolgas un Volīnijas (tā kā vairākums muižniecības bija pret šo ideju, atkāpās no landrāta amata). Savos īpašumos izveidoja rentnieku koloniju "Winterfeld". 1917. gadā Bruņniecības uzticības padomes priekšsēdētājs. Aktīvi iestājās par Kurzemes un Vidzemes pievienošanu Vācijas impērijai. Miris 1919. gada 9. janvārī Lībavā (mūsd. Liepāja).
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 411. lpp. ISBN 9984-00-395-7
