Sjogunāts

Sjogunāti

Kamakura bakufu (1192.-1333.)	Minamoto dinastija (1192.-1210.) Fudzivaru dinastija (1226.-1252.) Imperatora nama prinči (1252.-1333.)
Muromati bakufu (1338.-1573.)	Asikagu dinastija (1338.-1573.)
Edo bakufu (1603.-1867.)	Tokugavu dinastija (1603.-1867.)

Sjogunāts - valsts pārvaldes sistēma Japānas impērijā laikā no 1192. līdz 1867. gadam, kur tenno bija nominālais valsts vadītājs, bet faktiski valsti vadīja sjoguns. 1192. gadā Joritomo no Minamoto tika iecelts par seitaisjogunu - "armijas virspavēlnieku, barbaru pakļāvēju" (jeb vienkārši par sjogunu). Kamakurā tika izveidots virspavēlnieka "ģenerālštābs", jeb reālā valdība valdībā - Kamakura Bakufu ("bakufu" - karavadoņa štābs), - savdabīgs "militārais ministru kabinets", kuru vadīja sjoguns kā "militārais premjerministrs". 1867. gadā imperators Meidzi sjogunātu likvidēja, taču tas saglabājās vēl līdz 1868. gadam, kad Bosin karā sjoguna armija cieta sakāvi.

Literatūra

• Beasley William G. Select Documents on Japanese Foreign Policy, 1853-1868. - Oxford University Press, London, 1955