Atšķirības starp "Sjoguns" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Sjoguns''' (将軍 - ''šōgun'', " | + | '''Sjoguns''' (将軍 - ''šōgun''<ref>Tieša ķīniešu titula "dzjandzjun" japanizācija (将军, jiāngjūn, "karavadonis", literatūrā parasti tiek tulkots kā "ģenerālis"), kur "dzjan" (''sjo'') nozīmē "turēt rokās", "vadīt", "komandēt", bet "dzjun" (''gun'') - "karaspēks", "armija". "Japānas vēstures enciklopēdijā" (''Kokusi daidziten'') tituls "sjoguns" tiek tulkots kā "karavadonis, kurš pēc imperatora pavēles uzņēmies vadīt karaspēku, kā uzdevums ir apspiest dumpjus vai pakļaut barbarus".</ref>, "pavēlnieks"; no titula 征夷大将軍, ''sei'itaišōgun'', "armijas virspavēlieks") - armijas virspavēlnieks, "militārais premjerministrs" rietumnieku izpratnē, Japānas impērijas faktiskais vadītājs [[Sjogunāts|sjogunāta]] laikā - no 1192. līdz 1867. gadam. Amats bija mantojams (kā rezultātā veidojās ''sjogunu'' [[dinastija]]s). |
| + | |||
| + | ==== Atsauces un paskaidrojumi ==== | ||
| + | |||
| + | {{atsauces}} | ||
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 31. janvāris, plkst. 09.27
Sjoguns (将軍 - šōgun[1], "pavēlnieks"; no titula 征夷大将軍, sei'itaišōgun, "armijas virspavēlieks") - armijas virspavēlnieks, "militārais premjerministrs" rietumnieku izpratnē, Japānas impērijas faktiskais vadītājs sjogunāta laikā - no 1192. līdz 1867. gadam. Amats bija mantojams (kā rezultātā veidojās sjogunu dinastijas).
Atsauces un paskaidrojumi
- ↑ Tieša ķīniešu titula "dzjandzjun" japanizācija (将军, jiāngjūn, "karavadonis", literatūrā parasti tiek tulkots kā "ģenerālis"), kur "dzjan" (sjo) nozīmē "turēt rokās", "vadīt", "komandēt", bet "dzjun" (gun) - "karaspēks", "armija". "Japānas vēstures enciklopēdijā" (Kokusi daidziten) tituls "sjoguns" tiek tulkots kā "karavadonis, kurš pēc imperatora pavēles uzņēmies vadīt karaspēku, kā uzdevums ir apspiest dumpjus vai pakļaut barbarus".
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens, Rīga, 2001., 85. lpp.
