Atšķirības starp "Slavens Pēteris" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Pēteris Slavens''' (kr. ''Пётр Антонович Славен'', 1874.-1919.) - virsnieks. | '''Pēteris Slavens''' (kr. ''Пётр Антонович Славен'', 1874.-1919.) - virsnieks. | ||
| − | Dzimis 1874. gada 5. septembrī kalpu ģimenē Gatartas pagastā, Cēsu apriņķī, [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]]. Pamatizglītību guvis Cēsu pilsētas skolā. Kā [[savvaļnieks]] iestājies Krievijas impērijas armijā, 1893. gadā absolvējis Kazaņas junkuru skolu. 1917. gada rudenī V armijas 730. kājnieku pulka koandieris. 1918. gada ziemā demobilizēts, ārstējies Dinaburgā (mūsd. Daugavpils) un Maskavā. Vasarā mobilizēts [[Latviešu strēlnieku padomju divīzija|Latviešu strēlnieku padomju divīzijā]], apgādes daļas priekšnieks. Jūlijā pārcelts par Kazaņas divīzijas komandieri, bet augusta sākumā iecelts par Austrumu frontes V armijas komandieri. Novembrī pārcelts uz Dienvidu fronti par štāba priekšnieku. 1919. gada janvāra sākumā nozīmēts dienestam [[LSPR armija|LSPR armijā]], janvāra otrajā pusē ieradies Rīgā. Iecelts par armijas komandiera [[Avens Pēteris|P.Avena]] vietnieku. Martā iecelts par armijas komandieri. Maijā atstādināts no amata, uzsākta iekšējā izmeklēšana par neveiksmi Rīgas frontē. Pārcelts uz Serpuhovu, kur iecelts par Tulas nocietinātā rajona komandieri, taču drīz veselības problēmu dēļ atvaļināts. 1919. gada 18. jūlijā ieradies Vitebskā, slepus šķērsojis frontes līniju, 3. novembrī pieteicās Latgales frontes štābā kā pārbēdzējs. Ieslodzīts [[Valmieras koncentrācijas nometne|Valmieras koncentrācijas nometnē]], kur 1919. gada 14. novembrī miris. | + | Dzimis 1874. gada 5. septembrī kalpu ģimenē Gatartas pagastā, Cēsu apriņķī, [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]]. Pamatizglītību guvis Cēsu pilsētas skolā. Kā [[savvaļnieks]] iestājies Krievijas impērijas armijā, 1893. gadā absolvējis Kazaņas junkuru skolu. Ieskaitīts 67. Tarutinskas kājnieku pulkā (''Тарутинский 67-й пехотный полк''). [[Štabs-kapitans]]. Par izcilību kaujās pie Varšavas (26.10.1914.) apbalvots ar Zelta zobenu. 1916. gada jūnijā ģenerālštāba [[kapitans]], pulka štāba priekšnieks. 1917. gada rudenī [[pulkvedis]], V armijas 730. kājnieku pulka koandieris. 1918. gada ziemā demobilizēts, ārstējies Dinaburgā (mūsd. Daugavpils) un Maskavā. Vasarā mobilizēts [[Latviešu strēlnieku padomju divīzija|Latviešu strēlnieku padomju divīzijā]], apgādes daļas priekšnieks. Jūlijā pārcelts par Kazaņas divīzijas komandieri, bet augusta sākumā iecelts par Austrumu frontes V armijas komandieri. Novembrī pārcelts uz Dienvidu fronti par štāba priekšnieku. 1919. gada janvāra sākumā nozīmēts dienestam [[LSPR armija|LSPR armijā]], janvāra otrajā pusē ieradies Rīgā. Iecelts par armijas komandiera [[Avens Pēteris|P.Avena]] vietnieku. Martā iecelts par armijas komandieri. Maijā atstādināts no amata, uzsākta iekšējā izmeklēšana par neveiksmi Rīgas frontē. Pārcelts uz Serpuhovu, kur iecelts par Tulas nocietinātā rajona komandieri, taču drīz veselības problēmu dēļ atvaļināts. 1919. gada 18. jūlijā ieradies Vitebskā, slepus šķērsojis frontes līniju, 3. novembrī pieteicās Latgales frontes štābā kā pārbēdzējs. Ieslodzīts [[Valmieras koncentrācijas nometne|Valmieras koncentrācijas nometnē]], kur 1919. gada 14. novembrī miris. |
'''Apbalvojumi:''' | '''Apbalvojumi:''' | ||
* [[Vladimira ordenis|Sv. Vladimira ordenis]], IV šķira | * [[Vladimira ordenis|Sv. Vladimira ordenis]], IV šķira | ||
| − | * [[Jura zobens|Sv. Jura Zelta zobens]] | + | * [[Jura zobens|Sv. Jura Zelta zobens]] (1914.) |
* [[Annas ordenis|Sv. Annas ordenis]], II, III un IV šķira | * [[Annas ordenis|Sv. Annas ordenis]], II, III un IV šķira | ||
| − | * [[Staņislava ordenis|Sv. Staņislava ordenis]], II šķira | + | * [[Staņislava ordenis|Sv. Staņislava ordenis]], II šķira (16.06.1916.) |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 20. marts, plkst. 10.54
Pēteris Slavens (kr. Пётр Антонович Славен, 1874.-1919.) - virsnieks.
Dzimis 1874. gada 5. septembrī kalpu ģimenē Gatartas pagastā, Cēsu apriņķī, Vidzemes guberņā. Pamatizglītību guvis Cēsu pilsētas skolā. Kā savvaļnieks iestājies Krievijas impērijas armijā, 1893. gadā absolvējis Kazaņas junkuru skolu. Ieskaitīts 67. Tarutinskas kājnieku pulkā (Тарутинский 67-й пехотный полк). Štabs-kapitans. Par izcilību kaujās pie Varšavas (26.10.1914.) apbalvots ar Zelta zobenu. 1916. gada jūnijā ģenerālštāba kapitans, pulka štāba priekšnieks. 1917. gada rudenī pulkvedis, V armijas 730. kājnieku pulka koandieris. 1918. gada ziemā demobilizēts, ārstējies Dinaburgā (mūsd. Daugavpils) un Maskavā. Vasarā mobilizēts Latviešu strēlnieku padomju divīzijā, apgādes daļas priekšnieks. Jūlijā pārcelts par Kazaņas divīzijas komandieri, bet augusta sākumā iecelts par Austrumu frontes V armijas komandieri. Novembrī pārcelts uz Dienvidu fronti par štāba priekšnieku. 1919. gada janvāra sākumā nozīmēts dienestam LSPR armijā, janvāra otrajā pusē ieradies Rīgā. Iecelts par armijas komandiera P.Avena vietnieku. Martā iecelts par armijas komandieri. Maijā atstādināts no amata, uzsākta iekšējā izmeklēšana par neveiksmi Rīgas frontē. Pārcelts uz Serpuhovu, kur iecelts par Tulas nocietinātā rajona komandieri, taču drīz veselības problēmu dēļ atvaļināts. 1919. gada 18. jūlijā ieradies Vitebskā, slepus šķērsojis frontes līniju, 3. novembrī pieteicās Latgales frontes štābā kā pārbēdzējs. Ieslodzīts Valmieras koncentrācijas nometnē, kur 1919. gada 14. novembrī miris.
Apbalvojumi:
- Sv. Vladimira ordenis, IV šķira
- Sv. Jura Zelta zobens (1914.)
- Sv. Annas ordenis, II, III un IV šķira
- Sv. Staņislava ordenis, II šķira (16.06.1916.)
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 399.-340. lpp. ISBN 9984-00-395-7
