Atšķirības starp "Spānijas leģions" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(4 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
14. rindiņa: 14. rindiņa:
 
* Hosē Milāns
 
* Hosē Milāns
 
* Francisko Franko
 
* Francisko Franko
* Žuans Jagē
+
* Žuans Jagē<br>
 +
u.c.
 
|-
 
|-
 
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''skaits:'''
 
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''skaits:'''
30. rindiņa: 31. rindiņa:
 
** Transporta vienība
 
** Transporta vienība
 
** Artilērijas vienība
 
** Artilērijas vienība
** Unidad de Zapadores de La Legión (Almería)
+
** Sapieru vienība
 
** Loģistikas vienība
 
** Loģistikas vienība
 
** Centrālo kazarmu bataljons
 
** Centrālo kazarmu bataljons
41. rindiņa: 42. rindiņa:
 
** 5. bataljons "Gonzalo de Córdoba"
 
** 5. bataljons "Gonzalo de Córdoba"
 
|}
 
|}
'''Spānijas leģions''' (sp. ''La Legión Española'') jeb '''Spānijas ārzemju leģions''' - 1920. gadā ar [[Karalis|karaļa]] [[Alfonso XIII (Spānijas karalis)|Alfonso XIII]] 28. janvāra dekrētu izveidota tieši kara ministram pakļauta algotņu vienība "La leģiona Extranjera" Spānijas armijā, kas bija paredzēta karadarbībai ārpus Spānijas teritorijas (konkrētāk, Spānijas [[Protektorāts|protektorātā]] Marokā, kur bija sākusies plaša sacelšanās Abdela Krima vadībā). 20. septembrī vienība bija saformēta un pulkvežleitnanta Hosē Milāna (''José Millán'') vadībā oficiāli uzsāka dienestu, bāzējoties Seutā. Atšķirībā no parastajām armijas vienībām, šī bija brīvprātīgo algotņu daļa, kurā varēja dienēt arī citu valstu pilsoņi (dažbrīd ārzemnieku, galvenokārt latīņamerikāņu, īpatsvars leģionā sasniedza pat 25%). Katru pulku veidoja 3 bataljoni (Spānijas pilsoņu kara laikā leģionu veidoja 18 bataljoni, inženiertehniskais bataljons un īpašo uzdevumu vienība). 12.-18. bataljoni bija pastāvīgas kaujas vienības. Katrai vienībai ir kāds dzīvnieka tēls kā vienības talismans. Pulku dēvē par "tercio" (XVI gs. Spānijas armijas kājnieku vienības apzīmējums). Neatkarīgi no ranga, visi karavīri ir ''Caballero Legionario'' (sievietes - ''Dama Legionaria''). Uzvedības pamatprincipus nosaka 12 ''Credo Legionario'' punkti. Pretēji vispārpieņemtajai praksei, leģionāriem atļautas īsas bārdas un ūsas, kā arī daļēji atpogāti krekli.
+
'''Spānijas leģions''' (sp. ''La Legión Española'') jeb '''Spānijas ārzemju leģions''' - 1920. gadā ar [[Karalis|karaļa]] [[Alfonso XIII (Spānijas karalis)|Alfonso XIII]] 28. janvāra dekrētu izveidota tieši kara ministram pakļauta algotņu vienība "La leģiona Extranjera" Spānijas armijā, kas bija paredzēta karadarbībai ārpus Spānijas teritorijas (konkrētāk, Spānijas [[Protektorāts|protektorātā]] Marokā, kur bija sākusies plaša sacelšanās Abdela Krima vadībā). 20. septembrī vienība bija saformēta un pulkvežleitnanta Hosē Milāna (''José Millán'') vadībā oficiāli uzsāka dienestu, bāzējoties Seutā. Atšķirībā no parastajām armijas vienībām, šī bija brīvprātīgo algotņu daļa, kurā varēja dienēt arī citu valstu pilsoņi (dažbrīd ārzemnieku, galvenokārt latīņamerikāņu, īpatsvars leģionā sasniedza pat 25%). Katru pulku veidoja 3 bataljoni ([[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] laikā leģionu veidoja 18 bataljoni, inženiertehniskais bataljons un īpašo uzdevumu vienība). 12.-18. bataljoni bija pastāvīgas kaujas vienības. Katrai vienībai ir kāds dzīvnieka tēls kā vienības talismans. Pulku dēvē par "tercio" (XVI gs. Spānijas armijas kājnieku vienības apzīmējums). Neatkarīgi no ranga, visi karavīri ir ''Caballero Legionario'' (sievietes - ''Dama Legionaria''). Uzvedības pamatprincipus nosaka 12 ''Credo Legionario'' punkti. Pretēji vispārpieņemtajai praksei, leģionāriem atļautas īsas bārdas un ūsas, kā arī daļēji atpogāti krekli. Leģions karoja Marokā, piedalījās pilsoņu karā nacionālistu pusē, karoja Spānijas Sahārā u.c. [[Otrais Pasaules karš|2. Pasaules kara]] laikā leģionāriem ļāva pildīt dienestu [[Zilā divīzija|Zilās divīzijas]] sastāvā Austrumu frontē. Mūsdienās piedalās starptautisko spēku t.s. miera operācijās.
  
Leģions karoja Marokā, piedalījās pilsoņu karā nacionālistu pusē, karoja Spānijas Sahārā u.c. [[Otrais Pasaules karš|2. Pasaules kara]] laikā leģionāriem ļāva pildīt dienestu [[Zilā divīzija|Zilās divīzijas]] sastāvā Austrumu frontē. Mūsdienās piedalās starptautisko spēku t.s. miera operācijās.
+
== ==
 
 
== Galerija ==
 
 
<center><gallery>
 
<center><gallery>
 
Attēls:Legion_Espana_1937.jpg|uniforma XX gs. 30. gados
 
Attēls:Legion_Espana_1937.jpg|uniforma XX gs. 30. gados
52. rindiņa: 51. rindiņa:
 
</gallery></center>
 
</gallery></center>
  
== Resursi internetā par šo tēmu ==
+
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
  
 
* [http://www.lalegion.es/  La Legión Española]
 
* [http://www.lalegion.es/  La Legión Española]

Pašreizējā versija, 2014. gada 23. februāris, plkst. 06.56

La Legión Española
Legion Espanola.png
pastāv: kopš 20.09.1920.
devīze: Viva la muerte!
komandieri:
  • Hosē Milāns
  • Francisko Franko
  • Žuans Jagē

u.c.

skaits: 8000
vienības:
  • Karaļa Alfonso XIII brigāde
    • Centrālo kazarmu garnizons
    • 3. pulks "Don Juan de Austria"
      • 7. bataljons "Valenzuela"
      • 8. bataljons "Colón"
    • 4. pulks "Alejandro Farnesio"
      • 10. bataljons "Millán Astray"
    • Transporta vienība
    • Artilērijas vienība
    • Sapieru vienība
    • Loģistikas vienība
    • Centrālo kazarmu bataljons
    • Transporta dienests
  • 1. pulks "Gran Capitán"
    • 1. bataljons "Comandante Franco"
    • 2. bataljons "Carlos I"
  • 2. pulks "Duque de Alba"
    • 4. bataljons "Cristo de Lepanto"
    • 5. bataljons "Gonzalo de Córdoba"

Spānijas leģions (sp. La Legión Española) jeb Spānijas ārzemju leģions - 1920. gadā ar karaļa Alfonso XIII 28. janvāra dekrētu izveidota tieši kara ministram pakļauta algotņu vienība "La leģiona Extranjera" Spānijas armijā, kas bija paredzēta karadarbībai ārpus Spānijas teritorijas (konkrētāk, Spānijas protektorātā Marokā, kur bija sākusies plaša sacelšanās Abdela Krima vadībā). 20. septembrī vienība bija saformēta un pulkvežleitnanta Hosē Milāna (José Millán) vadībā oficiāli uzsāka dienestu, bāzējoties Seutā. Atšķirībā no parastajām armijas vienībām, šī bija brīvprātīgo algotņu daļa, kurā varēja dienēt arī citu valstu pilsoņi (dažbrīd ārzemnieku, galvenokārt latīņamerikāņu, īpatsvars leģionā sasniedza pat 25%). Katru pulku veidoja 3 bataljoni (Spānijas pilsoņu kara laikā leģionu veidoja 18 bataljoni, inženiertehniskais bataljons un īpašo uzdevumu vienība). 12.-18. bataljoni bija pastāvīgas kaujas vienības. Katrai vienībai ir kāds dzīvnieka tēls kā vienības talismans. Pulku dēvē par "tercio" (XVI gs. Spānijas armijas kājnieku vienības apzīmējums). Neatkarīgi no ranga, visi karavīri ir Caballero Legionario (sievietes - Dama Legionaria). Uzvedības pamatprincipus nosaka 12 Credo Legionario punkti. Pretēji vispārpieņemtajai praksei, leģionāriem atļautas īsas bārdas un ūsas, kā arī daļēji atpogāti krekli. Leģions karoja Marokā, piedalījās pilsoņu karā nacionālistu pusē, karoja Spānijas Sahārā u.c. 2. Pasaules kara laikā leģionāriem ļāva pildīt dienestu Zilās divīzijas sastāvā Austrumu frontē. Mūsdienās piedalās starptautisko spēku t.s. miera operācijās.

Resursi internetā par šo tēmu