Meklēšanas rezultāti

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  • ...ā pusē pārcēlās uz dzīvi pie dēla Viktora Zaļā ielā. Miris 1975. gada 21. augustā. ...ncs K. No atmiņām par jaunās valdības sastādīšanas aizkulisēm 1940.gada 17.-20.jūnijā.]
    8 KB (1 302 vārdi) - 2010. gada 16. augusts, plkst. 21.07
  • ...ta valde'' pildīja [[pagasta padome]]s rīkojumus un lēmumus. Pēc 1934. gada ''pagasta valdes'' kompetence tika paplašināta, liekot tai pildīt arī v
    3 KB (308 vārdi) - 2010. gada 24. oktobris, plkst. 18.29
  • ...rasot darba apstākļu uzlabošanu, emancipāciju, brīvības u.tml. 1897. gada vasarā lielāko daļu zināmāko jaunstrāvnieku varas iestādes arestēja ...Latvijā: 100. Pētījumi un starptautiskas konferences materiāli, 2005. gada 11.–12. janvāris, Rīga. – Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīg
    6 KB (898 vārdi) - 2020. gada 16. februāris, plkst. 16.26
  • ...lūcijas laikā, pēc 1908. gada sūtījumi kļuva retāki, bet pēc 1911. gada atkal aktivizējās (1914. gadā transportu pārtrauca [[Pirmais pasaules k
    4 KB (763 vārdi) - 2013. gada 23. februāris, plkst. 20.22
  • ...a]] ([[Štabskapitans|štabskapitana]]) dienesta pakāpi. Pēc [[Februāra revolūcija Krievijā|Februāra revolūcijas]] kareivju ievēlēts par 1. ulānu pulka ...ot [[Rietumu brīvprātīgo armija|Rietumu brīvprātīgo armijā]]. 1919. gada 21. septembrī ignorēja ģenerāļa Judeniča pavēli par atcelšanu no ko
    9 KB (1 314 vārdi) - 2015. gada 2. oktobris, plkst. 05.41
  • ...вовании государственного порядка'') - 1905. gada 17. oktobrī publicēts likums, kurš pirmo reizi [[Krievijas impērija|Kri Skat. arī: [[1905. gada revolūcija]]
    923 byte (138 vārdi) - 2013. gada 17. maijs, plkst. 09.14
  • Dzimis 1866. gada 12. novembrī, Dienvidķīnā netalu no Kantonas (Guandžou) - Sjanšanas a Pēc 1911. gada [[Siņhajas revolūcija]]s uzvaras, 1912. gada janvārī atgriezās Ķīnā, kur bija ievēlēts par tikko nodibinātās [
    6 KB (1 vārds) - 2011. gada 17. marts, plkst. 15.44
  • ...irsnieku (junkuru), bet 1905. gada 14. maijā - par apakšvirsnieku. 1908. gada 19. februārī kļuva par [[junkurs|portupeijunkuru]], bet 15. maijā absol ...apulcē ievēlēts par pulka komandieri. Pēc pulka demobilizācijas 1918. gada 8. aprīlī Kostromā nodeva pulka štāba lietas vietējai varai.
    10 KB (1 578 vārdi) - 2023. gada 19. marts, plkst. 15.15
  • ...jās Dženovas nonferencē, 1923. gadā Lozannas konferencē. Miris 1923. gada 10. maijā Lozannā - restorānā "Cecile" Vorovski nošāva bijušais Krie
    5 KB (639 vārdi) - 2011. gada 15. septembris, plkst. 13.34
  • ...bu, Baltijas guberņās tika reģistrēti 166 000 vācbaltiešu. Uz 1914. gada sevi par vācbaltiešiem atzina 120 191 iedzīvotāji. [[1905. gada revolūcija]]s laikā tikai par piederību "kungu kārtai" tika nogalināti 82 vācbalt
    27 KB (3 996 vārdi) - 2023. gada 22. jūnijs, plkst. 12.02
  • ...ūsd. Kuldīga) [[pilsētas galva]] no 1886. līdz 1901. gadam un no 1903. gada. [[Lībava]]s pilsētas galvas [[Adolfi Hermanis|Hermaņa Adolfi]] dvīņub ...i daudzi citi pilsētas vides uzlabošanas darbi. Nogalināts [[1905. gada revolūcija]]s laikā.
    1 KB (179 vārdi) - 2018. gada 22. septembris, plkst. 16.23
  • ...la veterānu biedrība, kurā apvienojās [[1905. gada revolūcija|1905]]. gada revolucionāri, [[latviešu strēlnieki]], [[Latvijas Neatkarības karš|La ...ietināja, izraidīja no Latvijas, vēlāk atņemot pavalstniecību. 1936. gada 25. jūnijā biedrība oficiāli tika likvidēta.
    1 KB (225 vārdi) - 2013. gada 19. marts, plkst. 16.32
  • ...as unteroficieru bataljonā. Bataljona sastāvā piedalījās [[1905. gada revolūcija]]s nemieru apspiešanā (viena bataljona rota veica 13. janvāra demonstrā ...[[Pirmās Ziemassvētku kaujas|Ziemassvētku kaujās]] (12.1916.) un 1917. gada janvāra kaujās Ložmetējkalnā, kaujās pie Mazās Juglas (07.-09.1917.)
    6 KB (940 vārdi) - 2017. gada 6. janvāris, plkst. 11.40
  • ...ējā kredīta biedrībā, publicējās par politikas tēmām. Miris 1924. gada 24. maijā Rīgā.
    3 KB (1 vārds) - 2013. gada 31. jūlijs, plkst. 07.34
  • .... ''Russian Civil War'', vc. ''Russischer Bürgerkrieg'') - pēc [[Oktobra revolūcija Krievijā|Oktobra apvērsuma]] sācies [[pilsoņu karš]] bijušās [[Kriev ...ms padomju vēsturnieku uzskata, ka pilsoņu karš Krievijā sākās 1917. gada nogalē, piedāvājot dažādu „izšķirošos” datumus, kurus varētu i
    14 KB (1 519 vārdi) - 2016. gada 18. aprīlis, plkst. 10.27
  • ...o laiku bija veiksmīgi pārcietis jau 14 atentāta mēģinājumus. 1906. gada 21. decembrī (03.01.1907. [[p.j.st.]]) pēc aizlūguma par godu carienes S
    8 KB (824 vārdi) - 2015. gada 25. februāris, plkst. 15.47
  • ...dājis Sāvienā par mežzini, līdz viņu [[1905. gada revolūcija|1905. gada 17. novembrī]] kopā ar viņa trīs gadus jaunāko brāli Eiženu Aderkasu
    4 KB (1 vārds) - 2015. gada 22. decembris, plkst. 06.15
  • ...sts bankas ēka). Umurkumura svētku tradīcija Rīgā izzuda [[1905. gada revolūcija]]s laikā, kad ierobežoja cilvēku pulcēšanos.
    1 KB (1 vārds) - 2019. gada 17. janvāris, plkst. 08.23
  • ...s no Baltijas provincēs modernākajiem lopkopības centriem ([[1905. gada revolūcija|1905. gadā]] muiža tika nopostīta un vaislas lopi iznīcināti, tač pā 1919. gada 16. janvārī [[LSPR]] varas iestādes izdeva lēmumu par muižu nacionaliz
    2 KB (377 vārdi) - 2017. gada 8. augusts, plkst. 12.41
  • ...niekus pievienoties viņu vadītajām bruņotajām vienībām [[1905. gada revolūcija]]s nemieru laikā. Vēlāk sociālisti šādi sāka dēvēt visus revolūci
    2 KB (242 vārdi) - 2021. gada 21. augusts, plkst. 08.40
  • ...') - taču jau pēc gada organizācija izjuka. Pēc 1917. gada [[Krievijas revolūcija]]s lielākā daļa melnsimtnieku organizāciju tika aizliegtas.
    5 KB (336 vārdi) - 2021. gada 21. augusts, plkst. 08.39
  • ...tē. Darbojies Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālajā padomē. 1919. gada novembrī ieskaitīts [[Imantas pulks|Imantas pulkā]]. ...dētājs, [[Veco latviešu strēlnieku biedrība]]s priekšnieks, no 1924. gada – arī Pulkveža Brieža fonda loceklis, Latvijas Sarkanā Krusta un Jaun
    6 KB (889 vārdi) - 2014. gada 2. aprīlis, plkst. 14.28
  • 7 KB (702 vārdi) - 2014. gada 16. maijs, plkst. 13.38
  • ...komandieris piedalījās [[1. Pasaules karš|1. Pasaules karā]]. No 1915. gada aprīļa komandējis 3. kavalērijas korpusu (''3-й кавалерийск ...inas Direktorijas spēki. Ieslodzīts Lukjanovskas cietumā Kijevā. 1918. gada 8.(21.) decembrī nošauts, vēlāk apbedīts Pokrovas sieviešu klosterī.
    6 KB (580 vārdi) - 2015. gada 7. aprīlis, plkst. 08.32
  • ...ešu pagaidu nacionālā padome|LPNP]] Ārlietu nodaļas vadītājs. 1918. gada augustā atgriezās okupētajā Vidzemē. ...mbrī apcietināts un izvests ieslodzījumam uz Sibīriju, kur miris 1941. gada 19. decembrī.
    4 KB (615 vārdi) - 2015. gada 8. maijs, plkst. 13.00
  • ...am atradies filtrācijas nometnē amerikāņu okupcijas zonā. Miris 1948. gada 4. martā.
    3 KB (482 vārdi) - 2015. gada 23. augusts, plkst. 10.26
  • ...demobilizējās un apmetās uz dzīvi savos īpašumos Kislovodskā. 1918. gada sptembrī viņu arestēja [[čeka]], un 19. oktobrī Pjatigorskas kapsētā
    5 KB (606 vārdi) - 2015. gada 29. jūlijs, plkst. 08.32
  • '''Revolūcija''' (no lat. ''revolutio'' - "pavērsiens"; an. ''revolution'', fr. ''révol ...[buržuāziskā revolūcija]], [[sociālistiskā revolūcija]], [[pasaules revolūcija]]). [[Ļeņinisms|Ļeņinismā]] revolūciju definēja kā neizbēgamu, ies
    3 KB (1 vārds) - 2022. gada 20. jūlijs, plkst. 14.14
  • ...938 gados PSRS Zemkopības tautas komisariāta darbinieks. Arestēts 1938. gada 28. februārī, nošauts 14. jūnijā.
    2 KB (1 vārds) - 2016. gada 10. aprīlis, plkst. 18.42
  • ...', vc. ''Waldkatzen'', kr. ''лесные братья'') – [[1905. gada revolūcija]]s laikā marksistisko kaujinieku grupas, kuras veica uzbrukumus valsts var * Lapa Līga. Kaujinieki un mežabrāļi 1905. gada revolūcijā Latvijā. - Latvijas Vēstures institūta apgāds: Rīga, 2018
    1 KB (179 vārdi) - 2021. gada 16. februāris, plkst. 17.44
  • ...vkungs]] Johans Gotlībs II fon Volfs (''von Wolff''; 1756–1817). 1797. gada 29. janvārī slepenpadomnieka Oto Hermaņa fon Fītinghofa atraitne Anna U ...lī esoša kungu māja (''Herrenhaus'') ar šīfera jumtu, savukārt 1887. gada inventārijā masīvā celtne ar šīfera jumtu nodēvēta par pili (''Schl
    5 KB (877 vārdi) - 2018. gada 12. janvāris, plkst. 09.45
  • ...da pasniedzis lauksaimniecības pamatus Jeserihā, Brandenburgā. No 1945. gada dzīvojis Holšteinā. Miris 1952. gadā.
    2 KB (306 vārdi) - 2018. gada 13. oktobris, plkst. 16.08
  • ...05. gadā tika izslēgta, jo tās biedri bija piedalījušies [[1905. gada revolūcija|nemieros]].
    909 byte (138 vārdi) - 2019. gada 6. oktobris, plkst. 11.51
  • Pēc [[1905. gada revolūcija]]s vīlies latviešu sabiedrībā un sāka noliegt jebkādu [[Vācbaltieši ...da pasniedzis lauksaimniecības pamatus Jeserihā, Brandenburgā. No 1945. gada dzīvojis Holšteinā. Miris 1952. gadā.
    1 KB (215 vārdi) - 2020. gada 28. septembris, plkst. 06.02

Skatīt (iepriekšējās 250 | nākamās 250) (20 | 50 | 100 | 250 | 500 vienā lapā).