Meklēšanas rezultāti

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  • ...i divīzijai konkrētu uzdevumu veikšanai noteiktā laika periodā. 1915. gada 19. jūlijā apstiprinātie Krievijas impērijas armijas "Pagaidu noteikumi ...u karavīri, saņemot visus četrus [[Jura krusts|Sv.Jura krustus]], 1917. gada vasarā bez attiecīgās izglītības ieguva pirmo virsnieka pakāpi, jo pa
    18 KB (2 765 vārdi) - 2021. gada 13. augusts, plkst. 08.20
  • ...bas kļūt par par stacijas priekšnieka palīgu un kantoristu. No 1903. gada [[LSDSP]] biedrs (partija dibinājās gadu vēlāk, bet tās domubiedru gru ...ая Николаевская военная академия'') – 1914. gada 15. maijā ar izcilību un pirmās pakāpes diplomu absolvējis pilnu kursu
    17 KB (2 738 vārdi) - 2018. gada 20. oktobris, plkst. 09.34
  • ...ra veterānu biedrība, kurā apvienojās [[1905. gada revolūcija|1905]]. gada revolucionāri, [[latviešu strēlnieki]], [[Latvijas Neatkarības karš|La
    2 KB (308 vārdi) - 2013. gada 24. februāris, plkst. 08.16
  • ...dojums]] mūsdienu Latvijas teritorijā no 1918. gada decembra līdz 1920. gada janvārim. Izveidojās, [[Latviešu sarkanie strēlnieki|latviešu sarkano 1918. gada 28. novembrī [[Ļeņins]] informēja J.Vācieti, ka [[Krievijas Sociālist
    17 KB (2 393 vārdi) - 2021. gada 9. maijs, plkst. 16.58
  • ...i. Sazvērnieku lielāko daļu arestēja, tiesāja, Babefu un Dartē 1797. gada 27. maijā giljotinēja.
    9 KB (1 vārds) - 2017. gada 17. septembris, plkst. 14.21
  • ..., bet ''Lordu palātā'' - 16 [[Lords|lordi]] no Skotijas. Mira Anna 1714. gada 1. augustā Vestminsteres abatijā Londonā (''Westminster Abbey, London'')
    9 KB (1 175 vārdi) - 2009. gada 12. marts, plkst. 10.49
  • ...s uz [[Oktobra revolūcija Krievijā|revolūciju Krievijā]]. Miris 1932. gada 18. decembrī Berlīnē. Savos rakstos ar kopēju nosaukumu "Sociālisma pr
    7 KB (922 vārdi) - 2009. gada 16. marts, plkst. 18.24
  • ..."Griška". Viņu arestēt drošības dienestiem neizdevās. Pēc [[Oktobra revolūcija Krievijā|Oktobra revolūcijas Krievijā]] sāka strādāt jaunā režīma
    2 KB (226 vārdi) - 2009. gada 24. jūnijs, plkst. 09.20
  • ...ar skolotāju strādnieku izglītības biedrības "Jonatans" skolā. 1915. gada vasarā, tuvojoties [[Pirmais pasaules karš|1. Pasaules kara]] frontei, ne Ģimene atgriezās Latvijā 1919. gada pavasarī. Atjaunoja darbību [[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku
    8 KB (1 280 vārdi) - 2020. gada 14. jūlijs, plkst. 13.33
  • ...nometināšana Daugavpilī, kur tika pavadīti daži mēneši, līdz 1899. gada 31. martā tieslietu ministrs Muravjovs sodīja Miķeli Valteru ar 5 gadiem ...ibināšanas. Atgriezās Latvijā [[1905. gada revolūcija Krievijā|1905. gada revolūcijas]] laikā, bet 1906. gadā pameta Krieviju. 1907. gadā aizstā
    17 KB (2 756 vārdi) - 2017. gada 2. decembris, plkst. 07.47
  • ...daktoriem. 1933. gadā iecelts par pirmo vēstnieku Spānijā. Miris 1933. gada 26. decembrī Mentonā, Francijā (apbedīts Maskavā).
    8 KB (858 vārdi) - 2022. gada 6. augusts, plkst. 17.18
  • ...jās Berlīnē, nodarbojās ar publicistiku un rakstniecību. Miris 1929. gada 4. augustā Gleinicā (''Gleinitz''), Šlēzvigā, Vācijā.
    3 KB (286 vārdi) - 2014. gada 24. janvāris, plkst. 11.38
  • ...ji tā funkcionēja kā literāri māksliniecisks klubs, pēc [[1905. gada revolūcija]]s organizācija izvirzīja arī politiskus mērķus.
    750 byte (114 vārdi) - 2010. gada 4. marts, plkst. 13.34
  • ...šanās, pēc kurām partija Valsts domē ieguva 65 vietas. Pēc [[Oktobra revolūcija Krievijā|Oktobra apvērsuma]] partija tika aizliegta, tās biedri represē
    4 KB (1 vārds) - 2011. gada 15. septembris, plkst. 11.50
  • .... Apcietināts 1941. gadā un izvests uz ieslodzījuma vietām PSRS. 1941. gada 23. jūnijā PSRS AT Kara kolēģija Maskavā, pamatojoties uz KPFSR krimin
    3 KB (418 vārdi) - 2010. gada 9. marts, plkst. 13.38
  • ...uižā (83,5 [[desetīna]]s), Samaras guberņā, taču neveiksmīgi. 1889. gada rudenī pārcēlās uz dzīvi pie vecākiem Samarā. 1891. gadā kā ekster ...), iegūstot zināmu atpazīstamību Krievijas kreisajās aprindās. 1900. gada jūlijā emigrēja uz Šveici, kur iestājās [[Krievijas Sociāldemokrāti
    14 KB (1 855 vārdi) - 2019. gada 1. septembris, plkst. 10.36
  • ...ая революция'') - apzīmējums '''Oktobra apvērsumam''' 1917. gada 25. oktobrī (7. novembrī p.j.st.) Petrogradā, kad tika arestēta [[Kriev
    2 KB (218 vārdi) - 2021. gada 28. februāris, plkst. 17.00
  • Dzimis 1868. gada 10. septembrī (p.v.st.) Krievijas impērijas Kurzemes guberņas Bauskas pa ...[[Podporučiks|podporučiku]], - pārceļot uz 25. kājnieku pulku. 1896. gada vasarā dienē Varšavas kara apgabala štābā, iestājās prestižajā [[
    6 KB (965 vārdi) - 2021. gada 12. augusts, plkst. 07.56
  • ...eikšanai ārpus to apdzīvotajām teritorijām, it sevišķi [[1905. gada revolūcija]]s laikā. 1920. gadā tika likvidētas ''kazaku'' apmetņu militarizētais
    11 KB (1 206 vārdi) - 2015. gada 13. decembris, plkst. 18.10
  • .... Zemnieku pretošanās kustības uzplūdu XX gs. sākumā un [[1905. gada revolūcija]]s ietekmē kustība sašķēlās vairākos virzienos un partijās, no kuri
    5 KB (548 vārdi) - 2022. gada 15. maijs, plkst. 17.04
  • ...ā pusē pārcēlās uz dzīvi pie dēla Viktora Zaļā ielā. Miris 1975. gada 21. augustā. ...ncs K. No atmiņām par jaunās valdības sastādīšanas aizkulisēm 1940.gada 17.-20.jūnijā.]
    8 KB (1 302 vārdi) - 2010. gada 16. augusts, plkst. 21.07
  • ...ta valde'' pildīja [[pagasta padome]]s rīkojumus un lēmumus. Pēc 1934. gada ''pagasta valdes'' kompetence tika paplašināta, liekot tai pildīt arī v
    3 KB (308 vārdi) - 2010. gada 24. oktobris, plkst. 18.29
  • ...rasot darba apstākļu uzlabošanu, emancipāciju, brīvības u.tml. 1897. gada vasarā lielāko daļu zināmāko jaunstrāvnieku varas iestādes arestēja ...Latvijā: 100. Pētījumi un starptautiskas konferences materiāli, 2005. gada 11.–12. janvāris, Rīga. – Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīg
    6 KB (898 vārdi) - 2020. gada 16. februāris, plkst. 16.26
  • ...lūcijas laikā, pēc 1908. gada sūtījumi kļuva retāki, bet pēc 1911. gada atkal aktivizējās (1914. gadā transportu pārtrauca [[Pirmais pasaules k
    4 KB (763 vārdi) - 2013. gada 23. februāris, plkst. 20.22
  • ...a]] ([[Štabskapitans|štabskapitana]]) dienesta pakāpi. Pēc [[Februāra revolūcija Krievijā|Februāra revolūcijas]] kareivju ievēlēts par 1. ulānu pulka ...ot [[Rietumu brīvprātīgo armija|Rietumu brīvprātīgo armijā]]. 1919. gada 21. septembrī ignorēja ģenerāļa Judeniča pavēli par atcelšanu no ko
    9 KB (1 314 vārdi) - 2015. gada 2. oktobris, plkst. 05.41
  • ...вовании государственного порядка'') - 1905. gada 17. oktobrī publicēts likums, kurš pirmo reizi [[Krievijas impērija|Kri Skat. arī: [[1905. gada revolūcija]]
    923 byte (138 vārdi) - 2013. gada 17. maijs, plkst. 09.14
  • Dzimis 1866. gada 12. novembrī, Dienvidķīnā netalu no Kantonas (Guandžou) - Sjanšanas a Pēc 1911. gada [[Siņhajas revolūcija]]s uzvaras, 1912. gada janvārī atgriezās Ķīnā, kur bija ievēlēts par tikko nodibinātās [
    6 KB (1 vārds) - 2011. gada 17. marts, plkst. 15.44
  • ...irsnieku (junkuru), bet 1905. gada 14. maijā - par apakšvirsnieku. 1908. gada 19. februārī kļuva par [[junkurs|portupeijunkuru]], bet 15. maijā absol ...apulcē ievēlēts par pulka komandieri. Pēc pulka demobilizācijas 1918. gada 8. aprīlī Kostromā nodeva pulka štāba lietas vietējai varai.
    10 KB (1 578 vārdi) - 2023. gada 19. marts, plkst. 15.15
  • ...jās Dženovas nonferencē, 1923. gadā Lozannas konferencē. Miris 1923. gada 10. maijā Lozannā - restorānā "Cecile" Vorovski nošāva bijušais Krie
    5 KB (639 vārdi) - 2011. gada 15. septembris, plkst. 13.34
  • ...bu, Baltijas guberņās tika reģistrēti 166 000 vācbaltiešu. Uz 1914. gada sevi par vācbaltiešiem atzina 120 191 iedzīvotāji. [[1905. gada revolūcija]]s laikā tikai par piederību "kungu kārtai" tika nogalināti 82 vācbalt
    27 KB (3 996 vārdi) - 2023. gada 22. jūnijs, plkst. 12.02
  • ...ūsd. Kuldīga) [[pilsētas galva]] no 1886. līdz 1901. gadam un no 1903. gada. [[Lībava]]s pilsētas galvas [[Adolfi Hermanis|Hermaņa Adolfi]] dvīņub ...i daudzi citi pilsētas vides uzlabošanas darbi. Nogalināts [[1905. gada revolūcija]]s laikā.
    1 KB (179 vārdi) - 2018. gada 22. septembris, plkst. 16.23
  • ...la veterānu biedrība, kurā apvienojās [[1905. gada revolūcija|1905]]. gada revolucionāri, [[latviešu strēlnieki]], [[Latvijas Neatkarības karš|La ...ietināja, izraidīja no Latvijas, vēlāk atņemot pavalstniecību. 1936. gada 25. jūnijā biedrība oficiāli tika likvidēta.
    1 KB (225 vārdi) - 2013. gada 19. marts, plkst. 16.32
  • ...as unteroficieru bataljonā. Bataljona sastāvā piedalījās [[1905. gada revolūcija]]s nemieru apspiešanā (viena bataljona rota veica 13. janvāra demonstrā ...[[Pirmās Ziemassvētku kaujas|Ziemassvētku kaujās]] (12.1916.) un 1917. gada janvāra kaujās Ložmetējkalnā, kaujās pie Mazās Juglas (07.-09.1917.)
    6 KB (940 vārdi) - 2017. gada 6. janvāris, plkst. 11.40
  • ...ējā kredīta biedrībā, publicējās par politikas tēmām. Miris 1924. gada 24. maijā Rīgā.
    3 KB (1 vārds) - 2013. gada 31. jūlijs, plkst. 07.34
  • .... ''Russian Civil War'', vc. ''Russischer Bürgerkrieg'') - pēc [[Oktobra revolūcija Krievijā|Oktobra apvērsuma]] sācies [[pilsoņu karš]] bijušās [[Kriev ...ms padomju vēsturnieku uzskata, ka pilsoņu karš Krievijā sākās 1917. gada nogalē, piedāvājot dažādu „izšķirošos” datumus, kurus varētu i
    14 KB (1 519 vārdi) - 2016. gada 18. aprīlis, plkst. 10.27
  • ...o laiku bija veiksmīgi pārcietis jau 14 atentāta mēģinājumus. 1906. gada 21. decembrī (03.01.1907. [[p.j.st.]]) pēc aizlūguma par godu carienes S
    8 KB (824 vārdi) - 2015. gada 25. februāris, plkst. 15.47
  • ...dājis Sāvienā par mežzini, līdz viņu [[1905. gada revolūcija|1905. gada 17. novembrī]] kopā ar viņa trīs gadus jaunāko brāli Eiženu Aderkasu
    4 KB (1 vārds) - 2015. gada 22. decembris, plkst. 06.15
  • ...sts bankas ēka). Umurkumura svētku tradīcija Rīgā izzuda [[1905. gada revolūcija]]s laikā, kad ierobežoja cilvēku pulcēšanos.
    1 KB (1 vārds) - 2019. gada 17. janvāris, plkst. 08.23
  • ...s no Baltijas provincēs modernākajiem lopkopības centriem ([[1905. gada revolūcija|1905. gadā]] muiža tika nopostīta un vaislas lopi iznīcināti, tač pā 1919. gada 16. janvārī [[LSPR]] varas iestādes izdeva lēmumu par muižu nacionaliz
    2 KB (377 vārdi) - 2017. gada 8. augusts, plkst. 12.41
  • ...niekus pievienoties viņu vadītajām bruņotajām vienībām [[1905. gada revolūcija]]s nemieru laikā. Vēlāk sociālisti šādi sāka dēvēt visus revolūci
    2 KB (242 vārdi) - 2021. gada 21. augusts, plkst. 08.40
  • ...') - taču jau pēc gada organizācija izjuka. Pēc 1917. gada [[Krievijas revolūcija]]s lielākā daļa melnsimtnieku organizāciju tika aizliegtas.
    5 KB (336 vārdi) - 2021. gada 21. augusts, plkst. 08.39
  • ...tē. Darbojies Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālajā padomē. 1919. gada novembrī ieskaitīts [[Imantas pulks|Imantas pulkā]]. ...dētājs, [[Veco latviešu strēlnieku biedrība]]s priekšnieks, no 1924. gada – arī Pulkveža Brieža fonda loceklis, Latvijas Sarkanā Krusta un Jaun
    6 KB (889 vārdi) - 2014. gada 2. aprīlis, plkst. 14.28
  • 7 KB (702 vārdi) - 2014. gada 16. maijs, plkst. 13.38
  • ...komandieris piedalījās [[1. Pasaules karš|1. Pasaules karā]]. No 1915. gada aprīļa komandējis 3. kavalērijas korpusu (''3-й кавалерийск ...inas Direktorijas spēki. Ieslodzīts Lukjanovskas cietumā Kijevā. 1918. gada 8.(21.) decembrī nošauts, vēlāk apbedīts Pokrovas sieviešu klosterī.
    6 KB (580 vārdi) - 2015. gada 7. aprīlis, plkst. 08.32
  • ...ešu pagaidu nacionālā padome|LPNP]] Ārlietu nodaļas vadītājs. 1918. gada augustā atgriezās okupētajā Vidzemē. ...mbrī apcietināts un izvests ieslodzījumam uz Sibīriju, kur miris 1941. gada 19. decembrī.
    4 KB (615 vārdi) - 2015. gada 8. maijs, plkst. 13.00
  • ...am atradies filtrācijas nometnē amerikāņu okupcijas zonā. Miris 1948. gada 4. martā.
    3 KB (482 vārdi) - 2015. gada 23. augusts, plkst. 10.26
  • ...demobilizējās un apmetās uz dzīvi savos īpašumos Kislovodskā. 1918. gada sptembrī viņu arestēja [[čeka]], un 19. oktobrī Pjatigorskas kapsētā
    5 KB (606 vārdi) - 2015. gada 29. jūlijs, plkst. 08.32
  • '''Revolūcija''' (no lat. ''revolutio'' - "pavērsiens"; an. ''revolution'', fr. ''révol ...[buržuāziskā revolūcija]], [[sociālistiskā revolūcija]], [[pasaules revolūcija]]). [[Ļeņinisms|Ļeņinismā]] revolūciju definēja kā neizbēgamu, ies
    3 KB (1 vārds) - 2022. gada 20. jūlijs, plkst. 14.14
  • ...938 gados PSRS Zemkopības tautas komisariāta darbinieks. Arestēts 1938. gada 28. februārī, nošauts 14. jūnijā.
    2 KB (1 vārds) - 2016. gada 10. aprīlis, plkst. 18.42
  • ...', vc. ''Waldkatzen'', kr. ''лесные братья'') – [[1905. gada revolūcija]]s laikā marksistisko kaujinieku grupas, kuras veica uzbrukumus valsts var * Lapa Līga. Kaujinieki un mežabrāļi 1905. gada revolūcijā Latvijā. - Latvijas Vēstures institūta apgāds: Rīga, 2018
    1 KB (179 vārdi) - 2021. gada 16. februāris, plkst. 17.44
  • ...vkungs]] Johans Gotlībs II fon Volfs (''von Wolff''; 1756–1817). 1797. gada 29. janvārī slepenpadomnieka Oto Hermaņa fon Fītinghofa atraitne Anna U ...lī esoša kungu māja (''Herrenhaus'') ar šīfera jumtu, savukārt 1887. gada inventārijā masīvā celtne ar šīfera jumtu nodēvēta par pili (''Schl
    5 KB (877 vārdi) - 2018. gada 12. janvāris, plkst. 09.45
  • ...da pasniedzis lauksaimniecības pamatus Jeserihā, Brandenburgā. No 1945. gada dzīvojis Holšteinā. Miris 1952. gadā.
    2 KB (306 vārdi) - 2018. gada 13. oktobris, plkst. 16.08
  • ...05. gadā tika izslēgta, jo tās biedri bija piedalījušies [[1905. gada revolūcija|nemieros]].
    909 byte (138 vārdi) - 2019. gada 6. oktobris, plkst. 11.51
  • Pēc [[1905. gada revolūcija]]s vīlies latviešu sabiedrībā un sāka noliegt jebkādu [[Vācbaltieši ...da pasniedzis lauksaimniecības pamatus Jeserihā, Brandenburgā. No 1945. gada dzīvojis Holšteinā. Miris 1952. gadā.
    1 KB (215 vārdi) - 2020. gada 28. septembris, plkst. 06.02