Atšķirības starp "Stārasts" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| (6 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Stārasts''' (pol. ''starosta'' - "vecākais" | + | '''Stārasts''' (pol. ''starosta'' - "vecākais"; lat. ''capitaneus'', angl. ''elder'', fr. ''staroste'', vāc. ''Starost'', kr. ''староста'', liet. ''seniūnas'') - atkarībā no konteksta: |
| − | * '''1.''' Kņazistes administrācijas zemākais pārstāvis senkrievu zemēs. | + | * '''1.''' Kņazistes administrācijas zemākais pārstāvis senkrievu zemēs, kontrolēja iedzīvotājus (kr. ''староста сельский'') un aramzemes apjomu un ražu (''староста ратайный''). |
| − | * '''2.''' [[Polijas karaliste|Polijas karalistē]] kopš XIII-XIV gs. mijas (vēlāk arī citās ar karalisti saistītās teritorijās, piemēram, [[Žečpospoļita|Žečpospoļitā]], [[Pārdaugavas hercogiste|Pārdaugavas hercogistē]] u.c.) [[Karalis|karaļa]] iecelts kāda noteikta novada - [[stārastija]]s - pārvaldnieks, piešķirot tam administratīvu, tiesas un fiskālu varu pār | + | * '''2.''' [[Polijas karaliste|Polijas karalistē]] kopš XIII-XIV gs. mijas (vēlāk arī citās ar karalisti saistītās teritorijās, piemēram, [[Žečpospoļita|Žečpospoļitā]], [[Pārdaugavas hercogiste|Pārdaugavas hercogistē]] u.c.) [[Karalis|karaļa]] iecelts kāda noteikta novada - [[stārastija]]s - pārvaldnieks, piešķirot tam administratīvu, tiesas un fiskālu varu pār kroņa [[Muiža|muižām]] un novada iedzīvotājiem. Karaļa pārstāvis un vienlaicīgi muižneicības tiesas priekšsēdētājs savā novadā (analogs [[Pilskungs|pilskungam]]. No pārvaldīšanā saņemtā novada vai valsts muižas ienākumiem 1/3 bija jānodod valsts kasei, 1/3 jāizlieto [[pils]] nocietināšanai un [[Garnizons|garnizona]] uzturēšanai, bet 1/3 ''stārasts'' paturēja sev kā algu (vai arī uzturlīdzekļus guva no īpaši ierādītas zemes , t.s. ''stārasta muižas'' ienākumiem). |
* '''3.''' Stārastijas pārvaldnieks [[Galīcija|Galīcijā]] laikā no 1772. līdz 1918. gadam un [[Polijas Republika|Polijā]] laikā no 1918. līdz 1939. gadam. | * '''3.''' Stārastijas pārvaldnieks [[Galīcija|Galīcijā]] laikā no 1772. līdz 1918. gadam un [[Polijas Republika|Polijā]] laikā no 1918. līdz 1939. gadam. | ||
* '''4.''' Kopienas sapulcē ievēlēts kopienas galva [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]]. | * '''4.''' Kopienas sapulcē ievēlēts kopienas galva [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]]. | ||
| − | * '''5.''' [[ | + | * '''5.''' [[Pagasta vecākais]] Vidzemē un Latgalē XVI-XX gs. |
| + | |||
| + | Skat. arī [[pilsētas stārasts]] | ||
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
| 13. rindiņa: | 15. rindiņa: | ||
* [http://www.historia.lv/alfabets/S/st/starasts/encik/st_mpe.htm Stārasts - Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 3. sējums, 408. lpp.] | * [http://www.historia.lv/alfabets/S/st/starasts/encik/st_mpe.htm Stārasts - Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 3. sējums, 408. lpp.] | ||
| + | ---- | ||
| + | * [http://www.encyclopediaofukraine.com/pages/S/T/Starosta.htm Starosta - Encyclopedia of Ukraine] | ||
| + | ---- | ||
| + | * [http://dic.academic.ru/dic.nsf/lower/18460 Староста - Словари и энциклопедии на Академике] | ||
[[Kategorija:Tituli un amati]] | [[Kategorija:Tituli un amati]] | ||
Pašreizējā versija, 2017. gada 26. februāris, plkst. 16.48
Stārasts (pol. starosta - "vecākais"; lat. capitaneus, angl. elder, fr. staroste, vāc. Starost, kr. староста, liet. seniūnas) - atkarībā no konteksta:
- 1. Kņazistes administrācijas zemākais pārstāvis senkrievu zemēs, kontrolēja iedzīvotājus (kr. староста сельский) un aramzemes apjomu un ražu (староста ратайный).
- 2. Polijas karalistē kopš XIII-XIV gs. mijas (vēlāk arī citās ar karalisti saistītās teritorijās, piemēram, Žečpospoļitā, Pārdaugavas hercogistē u.c.) karaļa iecelts kāda noteikta novada - stārastijas - pārvaldnieks, piešķirot tam administratīvu, tiesas un fiskālu varu pār kroņa muižām un novada iedzīvotājiem. Karaļa pārstāvis un vienlaicīgi muižneicības tiesas priekšsēdētājs savā novadā (analogs pilskungam. No pārvaldīšanā saņemtā novada vai valsts muižas ienākumiem 1/3 bija jānodod valsts kasei, 1/3 jāizlieto pils nocietināšanai un garnizona uzturēšanai, bet 1/3 stārasts paturēja sev kā algu (vai arī uzturlīdzekļus guva no īpaši ierādītas zemes , t.s. stārasta muižas ienākumiem).
- 3. Stārastijas pārvaldnieks Galīcijā laikā no 1772. līdz 1918. gadam un Polijā laikā no 1918. līdz 1939. gadam.
- 4. Kopienas sapulcē ievēlēts kopienas galva Krievijas impērijā.
- 5. Pagasta vecākais Vidzemē un Latgalē XVI-XX gs.
Skat. arī pilsētas stārasts
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 71., 99. lpp.
