Atšķirības starp "Stenboki" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Stenbock_Graf_Wappen.png|right|thumb|200px|grāfi Štenboki]]
 
[[Attēls:Stenbock_Graf_Wappen.png|right|thumb|200px|grāfi Štenboki]]
grāfi '''Štenboki''' (''Grafen Stenbock'', kr. ''графы Стенбокы, Штенбокы''), grāfi '''Štenboki-Fermori''' (''Grafen Stenbock-Fermor'', kr. ''графы Стенбок-Ферморы'') - zviedru izcelsmes bruņniecības dzimta Zviedrijas karalistē, [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemē]], Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un Iekškrievijā.  
+
grāfi '''Stenboki''' (''Grafen Stenbock'', kr. ''графы Стенбокы''), grāfi '''Stenboki-Fermori''' (''Grafen Stenbock-Fermor'', kr. ''графы Стенбок-Ферморы'') - jau no XII gs. zināma zviedru [[bruņniecība]]s dzimta Zviedrijas karalistē, [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemē]], tās atzars Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un Iekškrievijā.
  
Pulkvedis grāfs Johans Štenboks apprecējās ar pēdējo grāfu [[Fermori|Fermoru]] dzimtas atvasi Sāru Eleonoru. Viņu dēlam Johanam Magnusam pēc vectēva nāves, lai Fermoru uzvārds nezustu, tika ļauts apvienot abu dzimtu uzvārdus un ģerboņus un kopš 1825. gada dēvēties par grāfu Štenboku–Fermoru.  
+
Dzimtas aizsācējs ir plašu zemju īpašnieks Smolandē Josse (''Jösse Skytte''). Dzimta izmira 1490. gadā, kad mira Gustavs Olavsons (''Gustav Olofsson zu Toftaholm (Stenbock)''). Gustava meita Anna bija precēta ar karaļa padomnieku Arvīdu Knutsonu (''Arvid Knutsson'') – viņu dēls Olavs Arvedsons (''Olof Arvidsson'') pieņēma mātes ģerboni, aizsākot Stenboku jauno līniju. 1650. gadā karaļa padomnieks Olavs saņēma [[Barons|brīvkunga]] titulu, bet gadu vēlāk kļuva par [[Grāfs|grāfu]]. 1752. gadā dzimta ierakstīta Igaunijas bruņniecības matrikulā.
  
No zināmiem dzimtas locekļiem pieminami rakstnieks, grāfs Aleksandrs Štenboks-Fermors (1902–1972, pseid. Peters Lorencs - ''Peter Lorenz''); gleznotājs, grāfs Nils Štenboks-Fermors (1904–1969).
+
Pulkvedis grāfs Johans Stenboks apprecējās ar pēdējo grāfu [[Fermori|Fermoru]] dzimtas atvasi Sāru Eleonoru. Viņu dēlam Johanam Magnusam pēc vectēva nāves, lai Fermoru uzvārds nezustu, tika ļauts apvienot abu dzimtu uzvārdus un ģerboņus un kopš 1825. gada dēvēties par grāfu Stenboku–Fermoru. 1833. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes muižniecības reģistrā.
 +
 
 +
No zināmiem dzimtas locekļiem pieminami: ievērojamais Zviedrijas diplomāts Gustavs Stenboks (?-1571); Zviedrijas karaļa Gustava Vasas sieva, karaliene konsorte Katrīna (''Katharina Stenbock'', 1535–1621); karavadonis, Zviedrijas valsts admirālis grāfs Gustavs Stenboks (''Gustaf Otto Stenbock'', 1614–1685); Zviedrijas [[feldmaršals]] Magnuss Stenboks (''Magnus Stenbock'', 1664-1717); rakstnieks, grāfs Aleksandrs Stenboks-Fermors (1902–1972, pseid. Peters Lorencs - ''Peter Lorenz''); gleznotājs, grāfs Nils Stenboks-Fermors (1904–1969).
  
 
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Nītaures, Annas (''Annenhof''), Mārcienas (''Martzenhof''), Kārtužu (''Schöneck'') u.c. [[muiža]]s.  
 
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Nītaures, Annas (''Annenhof''), Mārcienas (''Martzenhof''), Kārtužu (''Schöneck'') u.c. [[muiža]]s.  

Versija, kas saglabāta 2017. gada 8. jūnijs, plkst. 21.17

grāfi Štenboki

grāfi Stenboki (Grafen Stenbock, kr. графы Стенбокы), grāfi Stenboki-Fermori (Grafen Stenbock-Fermor, kr. графы Стенбок-Ферморы) - jau no XII gs. zināma zviedru bruņniecības dzimta Zviedrijas karalistē, Zviedru Vidzemē, tās atzars Krievijas impērijas Vidzemes guberņā un Iekškrievijā.

Dzimtas aizsācējs ir plašu zemju īpašnieks Smolandē Josse (Jösse Skytte). Dzimta izmira 1490. gadā, kad mira Gustavs Olavsons (Gustav Olofsson zu Toftaholm (Stenbock)). Gustava meita Anna bija precēta ar karaļa padomnieku Arvīdu Knutsonu (Arvid Knutsson) – viņu dēls Olavs Arvedsons (Olof Arvidsson) pieņēma mātes ģerboni, aizsākot Stenboku jauno līniju. 1650. gadā karaļa padomnieks Olavs saņēma brīvkunga titulu, bet gadu vēlāk kļuva par grāfu. 1752. gadā dzimta ierakstīta Igaunijas bruņniecības matrikulā.

Pulkvedis grāfs Johans Stenboks apprecējās ar pēdējo grāfu Fermoru dzimtas atvasi Sāru Eleonoru. Viņu dēlam Johanam Magnusam pēc vectēva nāves, lai Fermoru uzvārds nezustu, tika ļauts apvienot abu dzimtu uzvārdus un ģerboņus un kopš 1825. gada dēvēties par grāfu Stenboku–Fermoru. 1833. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes muižniecības reģistrā.

No zināmiem dzimtas locekļiem pieminami: ievērojamais Zviedrijas diplomāts Gustavs Stenboks (?-1571); Zviedrijas karaļa Gustava Vasas sieva, karaliene konsorte Katrīna (Katharina Stenbock, 1535–1621); karavadonis, Zviedrijas valsts admirālis grāfs Gustavs Stenboks (Gustaf Otto Stenbock, 1614–1685); Zviedrijas feldmaršals Magnuss Stenboks (Magnus Stenbock, 1664-1717); rakstnieks, grāfs Aleksandrs Stenboks-Fermors (1902–1972, pseid. Peters Lorencs - Peter Lorenz); gleznotājs, grāfs Nils Stenboks-Fermors (1904–1969).

Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Nītaures, Annas (Annenhof), Mārcienas (Martzenhof), Kārtužu (Schöneck) u.c. muižas.

Resursi internetā par šo tēmu