Atšķirības starp "Stenboki" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
2. rindiņa: 2. rindiņa:
 
grāfi '''Stenboki''' (''Grafen Stenbock'', kr. ''графы Стенбокы''), grāfi '''Stenboki-Fermori''' (''Grafen Stenbock-Fermor'', kr. ''графы Стенбок-Ферморы'') - jau no XII gs. zināma zviedru [[bruņniecība]]s dzimta Zviedrijas karalistē, [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemē]], tās [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] atzars Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]].
 
grāfi '''Stenboki''' (''Grafen Stenbock'', kr. ''графы Стенбокы''), grāfi '''Stenboki-Fermori''' (''Grafen Stenbock-Fermor'', kr. ''графы Стенбок-Ферморы'') - jau no XII gs. zināma zviedru [[bruņniecība]]s dzimta Zviedrijas karalistē, [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemē]], tās [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] atzars Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]].
  
Dzimtas aizsācējs ir plašu zemju īpašnieks Smolandē Josse (''Jösse Skytte'', ?-~1390). Dzimta izmira 1490. gadā, kad mira Gustavs Olavsons (''Gustav Olofsson zu Toftaholm (Stenbock)''). Gustava meita Anna bija precēta ar karaļa padomnieku Arvīdu Knutsonu (''Arvid Knutsson'') – viņu dēls Olavs Arvidsons (''Olof Arvidsson'') pieņēma mātes ģerboni, aizsākot Stenboku jauno līniju. Olava dēls Gustavs (''Gustaf Olofsson till Torpa'', ?-1571), karalienes Katrīnas tēvs, pirmais sāka lietot uzvārdu Stenboks, 1561. gadā kļuva par [[Barons|brīvkungu]], bet gadu vēlāk Gustavs un tā brāļi Frederiks un Ēriks kļuva par [[Grāfs|grāfiem]]. Vienīgais no brāļiem, kam bija dēli, bija Magnuss Stenboks (''Magnus Stenbock'', 1664-1717), kura pēcnācēji turpināja dzimtu, kas mūsdienās sadalījusies trijos pamatzaros: '''Stenboki''', '''Stenboki-Fermori''' un '''Esseni-Stenboki-Fermori'''. 1752. gadā Stenboki ierakstīti Igaunijas bruņniecības matrikulā, savukārt Eseni Stenboki Fermori 1747. gadā – [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]].
+
Dzimtas aizsācējs ir plašu zemju īpašnieks Smolandē Josse (''Jösse Skytte'', ?-~1390). Dzimta izmira 1490. gadā, kad mira Gustavs Olavsons (''Gustav Olofsson zu Toftaholm (Stenbock)''). Gustava meita Anna bija precēta ar karaļa padomnieku Arvīdu Knutsonu (''Arvid Knutsson'') – viņu dēls Olavs Arvidsons (''Olof Arvidsson'') pieņēma mātes ģerboni, aizsākot Stenboku jauno līniju. Olava dēls Gustavs (''Gustaf Olofsson till Torpa'', ?-1571), karalienes Katrīnas tēvs, pirmais sāka lietot uzvārdu Stenboks, 1561. gadā kļuva par [[Barons|brīvkungu]], bet gadu vēlāk Gustavs un tā brāļi Frederiks un Ēriks kļuva par [[Grāfs|grāfiem]]. Vienīgais no brāļiem, kam bija dēli, bija Magnuss Stenboks (''Magnus Stenbock'', 1664-1717), kura pēcnācēji turpināja dzimtu, kas mūsdienās sadalījusies trijos pamatzaros: '''Stenboki''', '''Stenboki-Fermori''' un '''Eseni-Stenboki-Fermori'''. 1752. gadā Stenboki ierakstīti Igaunijas bruņniecības matrikulā, savukārt Eseni Stenboki Fermori 1747. gadā – [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]].
  
 
* Pulkvedis grāfs Jakobs Stenboks (''Jakob Pontus Stenbock'') apprecējās ar pēdējo grāfu [[Fermori|Fermoru]] dzimtas atvasi Sāru Eleonoru. Viņu dēlam Johanam Magnusam pēc vectēva nāves, lai Fermoru uzvārds nezustu, tika ļauts apvienot abu dzimtu uzvārdus un ģerboņus un kopš 1825. gada dēvēties par grāfu Stenboku–Fermoru. 1833. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes muižniecības reģistrā.
 
* Pulkvedis grāfs Jakobs Stenboks (''Jakob Pontus Stenbock'') apprecējās ar pēdējo grāfu [[Fermori|Fermoru]] dzimtas atvasi Sāru Eleonoru. Viņu dēlam Johanam Magnusam pēc vectēva nāves, lai Fermoru uzvārds nezustu, tika ļauts apvienot abu dzimtu uzvārdus un ģerboņus un kopš 1825. gada dēvēties par grāfu Stenboku–Fermoru. 1833. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes muižniecības reģistrā.

Versija, kas saglabāta 2018. gada 22. oktobris, plkst. 16.59

grāfi Stenboki

grāfi Stenboki (Grafen Stenbock, kr. графы Стенбокы), grāfi Stenboki-Fermori (Grafen Stenbock-Fermor, kr. графы Стенбок-Ферморы) - jau no XII gs. zināma zviedru bruņniecības dzimta Zviedrijas karalistē, Zviedru Vidzemē, tās vācbaltiešu atzars Krievijas impērijas Vidzemes guberņā.

Dzimtas aizsācējs ir plašu zemju īpašnieks Smolandē Josse (Jösse Skytte, ?-~1390). Dzimta izmira 1490. gadā, kad mira Gustavs Olavsons (Gustav Olofsson zu Toftaholm (Stenbock)). Gustava meita Anna bija precēta ar karaļa padomnieku Arvīdu Knutsonu (Arvid Knutsson) – viņu dēls Olavs Arvidsons (Olof Arvidsson) pieņēma mātes ģerboni, aizsākot Stenboku jauno līniju. Olava dēls Gustavs (Gustaf Olofsson till Torpa, ?-1571), karalienes Katrīnas tēvs, pirmais sāka lietot uzvārdu Stenboks, 1561. gadā kļuva par brīvkungu, bet gadu vēlāk Gustavs un tā brāļi Frederiks un Ēriks kļuva par grāfiem. Vienīgais no brāļiem, kam bija dēli, bija Magnuss Stenboks (Magnus Stenbock, 1664-1717), kura pēcnācēji turpināja dzimtu, kas mūsdienās sadalījusies trijos pamatzaros: Stenboki, Stenboki-Fermori un Eseni-Stenboki-Fermori. 1752. gadā Stenboki ierakstīti Igaunijas bruņniecības matrikulā, savukārt Eseni Stenboki Fermori 1747. gadā – Vidzemes bruņniecības matrikulā.

  • Pulkvedis grāfs Jakobs Stenboks (Jakob Pontus Stenbock) apprecējās ar pēdējo grāfu Fermoru dzimtas atvasi Sāru Eleonoru. Viņu dēlam Johanam Magnusam pēc vectēva nāves, lai Fermoru uzvārds nezustu, tika ļauts apvienot abu dzimtu uzvārdus un ģerboņus un kopš 1825. gada dēvēties par grāfu Stenboku–Fermoru. 1833. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes muižniecības reģistrā.

No zināmiem dzimtas locekļiem pieminami: ievērojamais Zviedrijas diplomāts Gustavs Stenboks (?-1571); Zviedrijas karaļa Gustava Vasas sieva, karaliene konsorte Katrīna (Katharina Stenbock, 1535–1621); karavadonis, Zviedrijas valsts admirālis grāfs Gustavs Stenboks (Gustaf Otto Stenbock, 1614–1685); Zviedrijas feldmaršals Magnuss Stenboks (Magnus Stenbock, 1664-1717); rakstnieks, grāfs Aleksandrs Stenboks-Fermors (1902–1972, pseid. Peters Lorencs - Peter Lorenz); gleznotājs, grāfs Nils Stenboks-Fermors (1904–1969).

Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Nītaures (Nitau), Annas (Annenhof), Mārcienas (Martzenhof), Kārtužu (Schöneck) u.c. muižas.

Resursi internetā par šo tēmu