Atšķirības starp "Stomersee" versijām
m |
m |
||
| 3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
Jauna muiža, izveidota XIX gadsimta sākumā un gandrīz visu savas pastāvēšanas laiku atradusies vienas dzimtas – [[Volfi|fon Volfu]] īpašumā. Muižas izveidotājs ir [[brīvkungs]] Johans Gotlîībs II fon Volfs (''von Wolff''; 1756–1817). 1797. gada 29. janvārī slepenpadomnieka Oto Hermaņa fon Fītinghofa atraitne Anna Ulrika fon Fītinghofa (''von Vietinghoff geb. von Münnich''), par 96 000 [[Alberta dālderis|Albertdālderu]] ieķīlāja sev piederošās Vecgulbenes, Litenes, Blomes un Valmes muižas apriņķa muižniecības maršalam brīvkungam fon Volfam – šo īpašumu robežās, atdalot nepieciešamo zemes platību, tika izveidota jauna patstāvīga nekustamā īpašuma vienība – Stāmerienas muiža (''ein neues Gut Namens Stomersee''). Muižu veidoja 660 pūrvietu krūmāju zemes, 237 41/50 pūrvietas pļavu un 40 1/3 kvadrātverstis meža; pie Stāmerienas tajā laikā piederēja Pogas pusmuiža, Lāču krogs un 21 zemnieku saimniecība (202 zemnieki). | Jauna muiža, izveidota XIX gadsimta sākumā un gandrīz visu savas pastāvēšanas laiku atradusies vienas dzimtas – [[Volfi|fon Volfu]] īpašumā. Muižas izveidotājs ir [[brīvkungs]] Johans Gotlîībs II fon Volfs (''von Wolff''; 1756–1817). 1797. gada 29. janvārī slepenpadomnieka Oto Hermaņa fon Fītinghofa atraitne Anna Ulrika fon Fītinghofa (''von Vietinghoff geb. von Münnich''), par 96 000 [[Alberta dālderis|Albertdālderu]] ieķīlāja sev piederošās Vecgulbenes, Litenes, Blomes un Valmes muižas apriņķa muižniecības maršalam brīvkungam fon Volfam – šo īpašumu robežās, atdalot nepieciešamo zemes platību, tika izveidota jauna patstāvīga nekustamā īpašuma vienība – Stāmerienas muiža (''ein neues Gut Namens Stomersee''). Muižu veidoja 660 pūrvietu krūmāju zemes, 237 41/50 pūrvietas pļavu un 40 1/3 kvadrātverstis meža; pie Stāmerienas tajā laikā piederēja Pogas pusmuiža, Lāču krogs un 21 zemnieku saimniecība (202 zemnieki). | ||
| − | No 1810. līdz 1815. gadam uzceltas: koka ērbeģis, klēts ar brandvīna pagrabu, rija, stallis, laidars, spirta brūzis u.c. Iespējams, ka šajā laikā vai pat nedaudz agrāk celta arī kaļķu dedzinātava, smēde un vecais brūzis, viens no abiem ledus pagrabiem, kas 1833. gada ēku inventārā raksturoti kā vecas un sliktā tehniskā stāvoklī. 1822., 1826., 1830. un 1831. gadā uzceltas vairākas jaunas saimniecības ēkas, to skaitā arī miltu un eļļas dzirnavas, zāģētava, stallis pie laidara, iesala rija, izveidota Konstances pusmuiža. 1845. gadā sastādītajā muižas ēku sarakstā uzskaitītas 20 celtnes, kuru lielākā daļa celtas no mūra, bet ir arī koka ēkas uz labiem mūra pamatiem. | + | No 1810. līdz 1815. gadam uzceltas: koka ērbeģis, klēts ar brandvīna pagrabu, rija, stallis, laidars, spirta brūzis u.c. Iespējams, ka šajā laikā vai pat nedaudz agrāk celta arī kaļķu dedzinātava, smēde un vecais brūzis, viens no abiem ledus pagrabiem, kas 1833. gada ēku inventārā raksturoti kā vecas un sliktā tehniskā stāvoklī. 1822., 1826., 1830. un 1831. gadā uzceltas vairākas jaunas saimniecības ēkas, to skaitā arī miltu un eļļas dzirnavas, zāģētava, stallis pie laidara, iesala rija, izveidota Konstances pusmuiža. 1845. gadā sastādītajā muižas ēku sarakstā uzskaitītas 20 celtnes, kuru lielākā daļa celtas no mūra, bet ir arī koka ēkas uz labiem mūra pamatiem. Minēts arī 1835. gadā būvētais muižas kungu nams, kas arī raksturots kā laukakmeņu mūra ēka (''Herberge'') ar vienu flīģeli un diviem atdalītiem pagrabiem, dakstiņu jumta segumu. |
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2018. gada 12. janvāris, plkst. 08.30
Stomersee – Stāmerienas muiža Madonas apriņķī, Gulbenes novadā.
Jauna muiža, izveidota XIX gadsimta sākumā un gandrīz visu savas pastāvēšanas laiku atradusies vienas dzimtas – fon Volfu īpašumā. Muižas izveidotājs ir brīvkungs Johans Gotlîībs II fon Volfs (von Wolff; 1756–1817). 1797. gada 29. janvārī slepenpadomnieka Oto Hermaņa fon Fītinghofa atraitne Anna Ulrika fon Fītinghofa (von Vietinghoff geb. von Münnich), par 96 000 Albertdālderu ieķīlāja sev piederošās Vecgulbenes, Litenes, Blomes un Valmes muižas apriņķa muižniecības maršalam brīvkungam fon Volfam – šo īpašumu robežās, atdalot nepieciešamo zemes platību, tika izveidota jauna patstāvīga nekustamā īpašuma vienība – Stāmerienas muiža (ein neues Gut Namens Stomersee). Muižu veidoja 660 pūrvietu krūmāju zemes, 237 41/50 pūrvietas pļavu un 40 1/3 kvadrātverstis meža; pie Stāmerienas tajā laikā piederēja Pogas pusmuiža, Lāču krogs un 21 zemnieku saimniecība (202 zemnieki).
No 1810. līdz 1815. gadam uzceltas: koka ērbeģis, klēts ar brandvīna pagrabu, rija, stallis, laidars, spirta brūzis u.c. Iespējams, ka šajā laikā vai pat nedaudz agrāk celta arī kaļķu dedzinātava, smēde un vecais brūzis, viens no abiem ledus pagrabiem, kas 1833. gada ēku inventārā raksturoti kā vecas un sliktā tehniskā stāvoklī. 1822., 1826., 1830. un 1831. gadā uzceltas vairākas jaunas saimniecības ēkas, to skaitā arī miltu un eļļas dzirnavas, zāģētava, stallis pie laidara, iesala rija, izveidota Konstances pusmuiža. 1845. gadā sastādītajā muižas ēku sarakstā uzskaitītas 20 celtnes, kuru lielākā daļa celtas no mūra, bet ir arī koka ēkas uz labiem mūra pamatiem. Minēts arī 1835. gadā būvētais muižas kungu nams, kas arī raksturots kā laukakmeņu mūra ēka (Herberge) ar vienu flīģeli un diviem atdalītiem pagrabiem, dakstiņu jumta segumu.
