Atšķirības starp "Strika sazvērestība" versijām
m |
m |
||
| 5. rindiņa: | 5. rindiņa: | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
| − | * [http://www.arhivi.gov.lv/index.php?1&210&view=article&art_id=874 Vēstures liecības barona Hansa Johana Otto fon Rozena atmiņās] | + | * [http://www.arhivi.gov.lv/index.php?1&210&view=article&art_id=874 Pētersone P. Vēstures liecības barona Hansa Johana Otto fon Rozena atmiņās. // Latvijas arhīvi. Nr.3, 2007] |
[[Kategorija:Apvērsumi un revolūcijas]] | [[Kategorija:Apvērsumi un revolūcijas]] | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 4. marts, plkst. 21.42
Strika sazvērestība - 1919. gada februārī atklāts nacionālradikāli noskaņotas baltvācu muižnieku grupas plāns Latvijas un Igaunijas Pagaidu valdību gāšanai un Baltijas hercogistes nodibināšanai Latvijas un Igaunijas teritorijā.
Kopš 1917. gada Rīgā palikušie bruņniecības pārstāvji Maksimiliana fon Zīversa vadībā nodibināja ciešus sakarus ar Vācijas impērijas karaspēka augstāko virspavēlniecību, interesējoties par Baltijas kā atsevišķas provinces pievienošanu Prūsijai, kam pirmais solis būtu personālūnija. Šī ideja izsauca disputus Reihstāgā, vairākuma atbalstu ieguva Vidzemes landmaršala Heinriha fon Strika izstrādātais plāns par Vācijas impērijā iekļautu Baltijas hercogistes veidošanu. Nākamā hercoga postenim ieteica Meklenburgas hercogu Ādolfu Frīdrihu (Adolph Friedrich, Herzog zu Mecklenburg), kurš deva savu piekrišanu. 1919. gada februārī par plānu neinformētās okupācijas varas iestādes izraidīja no Kurzemes atpakaļ uz Vāciju pāragri ieradušos Meklenburgas hercogu. Tūlīt pēc šī gadījuma, ierazdamies 18. februārī Liepājā kopā ar zviedru pulkvedi Nilsu Ēlundu (dibināmās Baltijas hercogistes karaspēka komandiera posteņa kandidātu) Liepājā ieradās fon Striks. Acīmredzot nezinādams, ka muitas pārbaudi jau izdara arī latviešu ierēdņi, viņš nebija noslēpis dokumentus, no kuriem bija redzams, ka fon Striks 1918. gada 18. janvārī ticis pilnvarots Vidzemes muižniecības vārdā vest sarunas un noslēgt publiskus un privāttiesiskus līgumus. Starp dokumentiem bija vairāki uzmetumi, starp tiem „Vidzemes landmaršala un karaspēka priekšnieka” uzsaukums, līguma projekts ar grāfu fon der Golcu Latvijas un Igaunijas Pagaidu valdību gāšanai un Baltijas hercogistes nodibināšanai Latvijas un Igaunijas teritorijā, kā arī attiecīgas darbības plāns, kā arī jaunās Baltijas valsts konstitūcijas projekts. Pašam Strikam izdevās izbēgt un tas devās uz Berlīni. Sazvērestības lietas izskatīšanu tiesā atlika uz 5. martu. Taču16. Aprīļa puča laikā Karaostā tika atsvabināts apcietinātais fon Strika palīgs Štoks, un arestēti sazvērestības lietas izmeklēšanu vadošās personas, meklējot izmeklēšanas aktu un dokumentus.
