Atšķirības starp "Strika sazvērestība" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Strika sazvērestība''' - 1919. gada februārī atklāts nacionālradikāli noskaņotas | + | '''Strika sazvērestība''' - 1919. gada februārī atklāts nacionālradikāli noskaņotas [[vācbaltiešī|vācbaltiešu]] muižnieku grupiņas plāns Latvijas un Igaunijas Pagaidu valdību gāšanai un Baltijas valsts nodibināšanai Latvijas un Igaunijas teritorijā. |
| − | 1919. gada 19. februārī Liepājā Latvijas Republikas muitas ierēdņi aizturēja zviedru pulkvedi Nilsu Ēlundu, kuram līdzi bija dokumenti, no kuriem bija redzams, ka Vidzemes bruņniecības landmaršals Heinrihs fon Striks 1918. gada 18. janvārī ticis pilnvarots Vidzemes muižniecības vārdā vest sarunas un noslēgt publiskus un privāttiesiskus līgumus. Starp dokumentiem bija vairāki uzmetumi, starp tiem „Vidzemes landmaršala un karaspēka priekšnieka” uzsaukums, līguma projekts ar grāfu fon der Golcu Latvijas un Igaunijas Pagaidu valdību gāšanai un Baltijas hercogistes nodibināšanai Latvijas un Igaunijas teritorijā, kā arī attiecīgas darbības plāns, kā arī dibināmās Baltijas valsts konstitūcijas projekts. Pašu Striku arestēja vācu kareivji pēc Golca pavēles, taču pēc tam atbrīvoja (publiski apspriestu vecu projektu - kopš 1917. gada šādi Baltijas valsts nepieciešamības projekti bija vairāki, visi gana plaši apspriesti, - līdzi vadāšanu neuzskatīja par noziegumu) un tas devās uz Berlīni. Sazvērestības lietas izskatīšanu tiesā atlika uz 5. martu, taču [[16. aprīļa pučs]] pārtrauca lietas izmeklēšanu un tā vēlāk netika atjaunota. | + | 1919. gada 19. februārī Liepājā Latvijas Republikas muitas ierēdņi aizturēja zviedru pulkvedi Nilsu Ēlundu, kuram līdzi bija dokumenti, no kuriem bija redzams, ka Vidzemes bruņniecības landmaršals [[Striks Heinrihs Eduards fon|Heinrihs fon Striks]] 1918. gada 18. janvārī ticis pilnvarots Vidzemes muižniecības vārdā vest sarunas un noslēgt publiskus un privāttiesiskus līgumus. Starp dokumentiem bija vairāki uzmetumi, starp tiem „Vidzemes landmaršala un karaspēka priekšnieka” uzsaukums, līguma projekts ar grāfu fon der Golcu Latvijas un Igaunijas Pagaidu valdību gāšanai un Baltijas hercogistes nodibināšanai Latvijas un Igaunijas teritorijā, kā arī attiecīgas darbības plāns, kā arī dibināmās Baltijas valsts konstitūcijas projekts. Pašu Striku arestēja vācu kareivji pēc Golca pavēles, taču pēc tam atbrīvoja (publiski apspriestu vecu projektu - kopš 1917. gada šādi Baltijas valsts nepieciešamības projekti bija vairāki, visi gana plaši apspriesti, - līdzi vadāšanu neuzskatīja par noziegumu) un tas devās uz Berlīni. Sazvērestības lietas izskatīšanu tiesā atlika uz 5. martu, taču [[16. aprīļa pučs]] pārtrauca lietas izmeklēšanu un tā vēlāk netika atjaunota. |
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 26. marts, plkst. 16.23
Strika sazvērestība - 1919. gada februārī atklāts nacionālradikāli noskaņotas vācbaltiešu muižnieku grupiņas plāns Latvijas un Igaunijas Pagaidu valdību gāšanai un Baltijas valsts nodibināšanai Latvijas un Igaunijas teritorijā.
1919. gada 19. februārī Liepājā Latvijas Republikas muitas ierēdņi aizturēja zviedru pulkvedi Nilsu Ēlundu, kuram līdzi bija dokumenti, no kuriem bija redzams, ka Vidzemes bruņniecības landmaršals Heinrihs fon Striks 1918. gada 18. janvārī ticis pilnvarots Vidzemes muižniecības vārdā vest sarunas un noslēgt publiskus un privāttiesiskus līgumus. Starp dokumentiem bija vairāki uzmetumi, starp tiem „Vidzemes landmaršala un karaspēka priekšnieka” uzsaukums, līguma projekts ar grāfu fon der Golcu Latvijas un Igaunijas Pagaidu valdību gāšanai un Baltijas hercogistes nodibināšanai Latvijas un Igaunijas teritorijā, kā arī attiecīgas darbības plāns, kā arī dibināmās Baltijas valsts konstitūcijas projekts. Pašu Striku arestēja vācu kareivji pēc Golca pavēles, taču pēc tam atbrīvoja (publiski apspriestu vecu projektu - kopš 1917. gada šādi Baltijas valsts nepieciešamības projekti bija vairāki, visi gana plaši apspriesti, - līdzi vadāšanu neuzskatīja par noziegumu) un tas devās uz Berlīni. Sazvērestības lietas izskatīšanu tiesā atlika uz 5. martu, taču 16. aprīļa pučs pārtrauca lietas izmeklēšanu un tā vēlāk netika atjaunota.
