Atšķirības starp "Sufisms" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (Resursi internetā par šo tēmu)
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Sufisms''' (no ar. ''صُوفِيّ - sufis'' - ’’rupja vilna’’ [apģērbam]) - [[Islams|islamā]] askētu kustība, reliģiski mistiska mācība, kuras praktizētāju - [[Sufiji|sufiju]], - mērķis ir maksimālā tuvība [[Allahs|Dievam]], kas tiek sasniegta ar pašattīrīšanos un mīlestību.  
+
'''Sufisms''' (no ar. ''صُوفِيّ - sufiya'' - ’’rupja vilna’’ [apģērbam]) - [[Islams|islamā]] askētu kustība, reliģiski mistiska mācība, kuras praktizētāju - [[Sufiji|sufiju]], - mērķis ir maksimālā tuvība [[Allahs|Dievam]], kas tiek sasniegta ar pašattīrīšanos un mīlestību.  
  
 
Doktrīna radās VIII gs. Radās zemēs, kur pirms islama bijis izplatīts [[budisms]], un izplatījās arābu kalifāta zemēs.  Agrīnajā ''sufismā'' vērojamas [[Panteisms|panteisma]] iezīmes, bet, laika gaitā [[Neoplatonisms|neoplatonisma]], [[indiešu filosofija]]s un [[kristietība]]s ideju ietekmē centrālo vietu ieņēma askēze un [[misticisms]]. Reāli eksistē tikai Dievs, bet visas lietas un pārādības ir tikai tā emanācijas - neeksistē nekas, izņemot Dievu; dabas ’’raksts’’ ir vienīgais, kas var apgaismot ikvienu lasītāju; visu reliģiju noslēpums ir gaismas un cilvēkos apslēptā mistiskā spēka atklāšana. Par augstāko dzīves mērķi uzskata ekstātisku saplūšanu ar Dievu, atsakopties no pieķeršanās materiālajai pasaulei, kas traucē piepildīt šo dzīves jēgu. Jāpiespiež sevi attīrīt no tādām cilvēka dabai piemītošajām nelāgajām iezīmēm kā skaudība, naids, dusmas, lepnums, lielīgums, mantkārība, neiecietība pret nabadzīgajiem un neaizsargātajiem, viltība, augstprātība un skopums. Dažos sufiju virzienos - brālībās - izstrādāja garīgas disciplīnas metodes mistisko pārdzīvojumu uzturēšanai. Šo ordeņu locekļi, dēvēti par [[derviši]]em, izmanto maģiskās darbības un debesu ķermeņu kustības, simbolisku interpretāciju dejā. ''Sufisms'' lielā mērā ir ietekmējis islama vēsturi kā politiski tā intelektuāli, un sufisms ir jaušams daudzos citos musulmaņu dzīves aspektos. Mācības ģenēzi periodizē:
 
Doktrīna radās VIII gs. Radās zemēs, kur pirms islama bijis izplatīts [[budisms]], un izplatījās arābu kalifāta zemēs.  Agrīnajā ''sufismā'' vērojamas [[Panteisms|panteisma]] iezīmes, bet, laika gaitā [[Neoplatonisms|neoplatonisma]], [[indiešu filosofija]]s un [[kristietība]]s ideju ietekmē centrālo vietu ieņēma askēze un [[misticisms]]. Reāli eksistē tikai Dievs, bet visas lietas un pārādības ir tikai tā emanācijas - neeksistē nekas, izņemot Dievu; dabas ’’raksts’’ ir vienīgais, kas var apgaismot ikvienu lasītāju; visu reliģiju noslēpums ir gaismas un cilvēkos apslēptā mistiskā spēka atklāšana. Par augstāko dzīves mērķi uzskata ekstātisku saplūšanu ar Dievu, atsakopties no pieķeršanās materiālajai pasaulei, kas traucē piepildīt šo dzīves jēgu. Jāpiespiež sevi attīrīt no tādām cilvēka dabai piemītošajām nelāgajām iezīmēm kā skaudība, naids, dusmas, lepnums, lielīgums, mantkārība, neiecietība pret nabadzīgajiem un neaizsargātajiem, viltība, augstprātība un skopums. Dažos sufiju virzienos - brālībās - izstrādāja garīgas disciplīnas metodes mistisko pārdzīvojumu uzturēšanai. Šo ordeņu locekļi, dēvēti par [[derviši]]em, izmanto maģiskās darbības un debesu ķermeņu kustības, simbolisku interpretāciju dejā. ''Sufisms'' lielā mērā ir ietekmējis islama vēsturi kā politiski tā intelektuāli, un sufisms ir jaušams daudzos citos musulmaņu dzīves aspektos. Mācības ģenēzi periodizē:
24. rindiņa: 24. rindiņa:
 
* [http://209.85.129.132/search?q=cache:DCgcet3rSXEJ:home.lu.lv/~rbalodis/Baznicu%2520Tiesibas/Raksti/Kas%2520ir%2520ISLAMS.doc+šiīti&cd=47&hl=lv&ct=clnk&gl=lv Balodis R. Islams un musulmaņi - LU Juridiskās fakultātes mācību materiāls.]
 
* [http://209.85.129.132/search?q=cache:DCgcet3rSXEJ:home.lu.lv/~rbalodis/Baznicu%2520Tiesibas/Raksti/Kas%2520ir%2520ISLAMS.doc+šiīti&cd=47&hl=lv&ct=clnk&gl=lv Balodis R. Islams un musulmaņi - LU Juridiskās fakultātes mācību materiāls.]
 
----
 
----
 +
* [http://plato.stanford.edu/entries/arabic-islamic-mysticism/ Mysticism in Arabic and Islamic Philosophy // Stanford Encyclopedia of Philosophy]
 +
* [http://www.muslimphilosophy.com/ip/rep/H004.htm Mystical philosophy in Islam // Routledge Encyclopedia of Philosophy]
 
* [http://www.uga.edu/islam/Sufism.html Sufi Orders - Dr. Alan Godlas, University of Georgia]
 
* [http://www.uga.edu/islam/Sufism.html Sufi Orders - Dr. Alan Godlas, University of Georgia]
 
* [http://www.dmoz.org/Society/Religion_and_Spirituality/Islam/Sufism/ Sufism - Open Directory Project]
 
* [http://www.dmoz.org/Society/Religion_and_Spirituality/Islam/Sufism/ Sufism - Open Directory Project]
 
* [http://fethullahgulenconference.org/oklahoma/read.php?p=gulens-interpretation-of-sufism Dogan Koc (University of Houston).  Gülen's Interpretation of Sufism]
 
* [http://fethullahgulenconference.org/oklahoma/read.php?p=gulens-interpretation-of-sufism Dogan Koc (University of Houston).  Gülen's Interpretation of Sufism]
 
* [http://www.springerlink.com/content/x73435h20h431p12/ Sadeq Rahimi. Intimate Exteriority: Sufi Space as Sanctuary for Injured Subjectivities in Turkey]
 
* [http://www.springerlink.com/content/x73435h20h431p12/ Sadeq Rahimi. Intimate Exteriority: Sufi Space as Sanctuary for Injured Subjectivities in Turkey]
 +
* [http://www.uibk.ac.at/philosophie/aktuelles/bibliographie_ss09.docx ''Bibliographie: Islamische Philosophie und Mystizismus''] ([[Microsoft Word|docx]]-Dokument)
 
----
 
----
 
* [http://ec-dejavu.ru/s/Sufism.html Акимушкин О.Ф. Суфийские братства: сложный узел проблем]
 
* [http://ec-dejavu.ru/s/Sufism.html Акимушкин О.Ф. Суфийские братства: сложный узел проблем]

Versija, kas saglabāta 2011. gada 15. marts, plkst. 16.53

Sufisms (no ar. صُوفِيّ - sufiya - ’’rupja vilna’’ [apģērbam]) - islamā askētu kustība, reliģiski mistiska mācība, kuras praktizētāju - sufiju, - mērķis ir maksimālā tuvība Dievam, kas tiek sasniegta ar pašattīrīšanos un mīlestību.

Doktrīna radās VIII gs. Radās zemēs, kur pirms islama bijis izplatīts budisms, un izplatījās arābu kalifāta zemēs. Agrīnajā sufismā vērojamas panteisma iezīmes, bet, laika gaitā neoplatonisma, indiešu filosofijas un kristietības ideju ietekmē centrālo vietu ieņēma askēze un misticisms. Reāli eksistē tikai Dievs, bet visas lietas un pārādības ir tikai tā emanācijas - neeksistē nekas, izņemot Dievu; dabas ’’raksts’’ ir vienīgais, kas var apgaismot ikvienu lasītāju; visu reliģiju noslēpums ir gaismas un cilvēkos apslēptā mistiskā spēka atklāšana. Par augstāko dzīves mērķi uzskata ekstātisku saplūšanu ar Dievu, atsakopties no pieķeršanās materiālajai pasaulei, kas traucē piepildīt šo dzīves jēgu. Jāpiespiež sevi attīrīt no tādām cilvēka dabai piemītošajām nelāgajām iezīmēm kā skaudība, naids, dusmas, lepnums, lielīgums, mantkārība, neiecietība pret nabadzīgajiem un neaizsargātajiem, viltība, augstprātība un skopums. Dažos sufiju virzienos - brālībās - izstrādāja garīgas disciplīnas metodes mistisko pārdzīvojumu uzturēšanai. Šo ordeņu locekļi, dēvēti par dervišiem, izmanto maģiskās darbības un debesu ķermeņu kustības, simbolisku interpretāciju dejā. Sufisms lielā mērā ir ietekmējis islama vēsturi kā politiski tā intelektuāli, un sufisms ir jaušams daudzos citos musulmaņu dzīves aspektos. Mācības ģenēzi periodizē:

  • VIII-IX gs. - doktrīnas veidošanās islamā
  • X-XII gs. - pamatvirzienu iezīmēšanās, doktrīnas tālāka attistība
  • XIII-XV gs. - sufiju brālību jeb "sufiju ordeņu" veidošanās
  • XVI-XVII gs. - vēlīnais sufisms

Ievērojamākie sufisma pārstāvji: Suhravardi (XII gs.), Al-Gazali (1059.-1111.), Sufi Alajars († 1720.) u.c.

Literatūra par šo tēmu

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 399. lpp.

  • Хисматулин А.А. Суфизм. - Петербургское Востоковедение: СПб., 1999
  • Тримингэм Дж.С. Суфийские ордены в исламе. Гелиос: Москва, 2002
  • Бертельс Е.Э. Избранные труды. Суфизм - Москва, 1965
  • Кныш А.Д. Мусульманский мистицизм: краткая история - ДИЛЯ: СПб., 2004. - 464 с. ISBN 5-88503-232-7
  • Суфизм в контексте мусульманской культуры. - Наука: Москва, 1989. - 337 с.
  • Шиммель А. Мир исламского мистицизма. - Алетейа: Москва, 1999. - 416 с.

Resursi internetā par šo tēmu