Atšķirības starp "Tīzenhauzeni" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Tiesenhausen Baron wapen.png|right|thumb|200px|fon un baroni]]
 
[[Attēls:Tiesenhausen Baron wapen.png|right|thumb|200px|fon un baroni]]
 +
[[Attēls:Tiesenhausen Baron Wappen.png|right|thumb|200px|brīvkungi]]
 
fon '''Tīzenhauzeni''' (''von Tiesenhausen'', kr. ''фон Тизенгаузены'') - vācu izcelsmes (Lejassaksija) [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[bruņniecība]]s dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. Pirmais avotos 1223. gadā pieminēts Rīgas bīskapa [[vasalis Engelberts (''Engelbertus de Tysenhusen'', ?-?). Engelberta dēls Joans laulājies ar Kokneses valdnieka Vetsekes mazmeitu Sofiju, tādējādi saradojoties ar vienu no ievērojamākajām letgaļu dzimtām. 1631. gadā dzimta ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. Laika gaitā Tīzenhauzeni sadalījās vairākās līnijās:
 
fon '''Tīzenhauzeni''' (''von Tiesenhausen'', kr. ''фон Тизенгаузены'') - vācu izcelsmes (Lejassaksija) [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[bruņniecība]]s dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. Pirmais avotos 1223. gadā pieminēts Rīgas bīskapa [[vasalis Engelberts (''Engelbertus de Tysenhusen'', ?-?). Engelberta dēls Joans laulājies ar Kokneses valdnieka Vetsekes mazmeitu Sofiju, tādējādi saradojoties ar vienu no ievērojamākajām letgaļu dzimtām. 1631. gadā dzimta ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. Laika gaitā Tīzenhauzeni sadalījās vairākās līnijās:
 
* Tīzenhauzeni no Elejas (''von Tiesenhausen a.d.H. Elley'')
 
* Tīzenhauzeni no Elejas (''von Tiesenhausen a.d.H. Elley'')

Versija, kas saglabāta 2017. gada 29. decembris, plkst. 15.59

fon un baroni
brīvkungi

fon Tīzenhauzeni (von Tiesenhausen, kr. фон Тизенгаузены) - vācu izcelsmes (Lejassaksija) vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Pirmais avotos 1223. gadā pieminēts Rīgas bīskapa [[vasalis Engelberts (Engelbertus de Tysenhusen, ?-?). Engelberta dēls Joans laulājies ar Kokneses valdnieka Vetsekes mazmeitu Sofiju, tādējādi saradojoties ar vienu no ievērojamākajām letgaļu dzimtām. 1631. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. Laika gaitā Tīzenhauzeni sadalījās vairākās līnijās:

  • Tīzenhauzeni no Elejas (von Tiesenhausen a.d.H. Elley)
  • Tīzenhauzeni no Ērgļiem (von Tiesenhausen a.d.H. Erlaa), 1654. gadā saņēma Zviedrijas karalistes brīvkungu titulu.
  • Tīzenhauzeni no Bērzaunes (von Tiesenhausen a.d.H. Bersohn). 1759. gadā Bernds no Lielsausnējas (Bernd Gustav von Tiesenhausen auf Groß-Saußen kļuva par grāfu.

Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Ērgļu (Erlaa), Bērzaunes (Bersohn), Elejas (Elley), Jumurdas (Jummerdehn), Sausnējas (Saußen, Saussen), Kokneses (Kokenhusen), Vietalvas (Fehteln), Tirzas (Tirsen), Kalsnavas (Kalzenau), Vējavas (Fehgen, Weggau), Adulienas (Adlehn) u.c. muižas.

Resursi internetā par šo tēmu