Tīzenhauzeni
No ''Vēsture''
Versija 2017. gada 27. decembris, plkst. 20.39, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
fon Tīzenhauzeni (von Tiesenhausen, kr. фон Тизенгаузены) - vācu izcelsmes (Lejassaksija) vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Pirmais avotos 1223. gadā pieminēts Rīgas bīskapa [[vasalis Engelberts (Engelbertus de Tysenhusen, ?-?). Engelberta dēls Joans laulājies ar Kokneses valdnieka Vetsekes mazmeitu Sofiju, tādējādi saradojoties ar vienu no ievērojamākajām letgaļu dzimtām. Laika gaitā Tīzenhauzeni sadalījās vairākās līnijās:
- Tīzenhauzeni no Ērgļiem, 1654. gadā saņēma Zviedrijas karalistes brīvkungu titulu.
- Tīzenhauzeni no Bērzaunes. 1759. gadā Bernds no Lielsausnējas (Bernd Gustav von Tiesenhausen auf Groß-Saußen kļuva par grāfu.
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Ērgļu (Erlaa), Bērzaunes (Bersohn), Jumurdas, Sausnējas, Kokneses, Vietalvas, Tirzas, Kalsnavas, Vējavas un Adulienas u.c. muižas.
