Atšķirības starp "Taless no Milētas" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Taless no Milētas''' (~624.-547.) - [[Antīkā filosofija|filosofs]], [[Milētas skola]]s izveidotājs. | + | '''Taless no Milētas''' (gr. ''Θαλῆς ὁ Μιλήσιος, Thales hō Milesios'', ~624.-547.) - [[Antīkā filosofija|filosofs]], [[Milētas skola]]s izveidotājs, [[Pītagors no Samas|Pītagora]] skolotājs. |
Pirmais sengrieķu domas pārstāvis, par kuru ir drošas vēsturiskas ziņas. Dzimis [[Aristokrātija|aristokrātu]] dzimtā 35. [[olimpiāde]]s laikā (640.–637 g.p.m.ē.), Milētas [[Polisa|polisā]], [[Mazāzija]]s rietumu krastā (mūsd. Turcijas teritorijā, Ajdinas apgabalā), pie Meandras upes grīvas. Antīkajā tradīcijā tika uzskatīts par vienu no "septiņiem gudrajiem". Mācījies astronomiju un matemātiku [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] un [[Babilona|Babilonā]]. Slavu ieguvis, jau iepriekš paredzot saules aptumsumu 585. g.p.m.ē. Paša Talesa sacerējumi nav saglabājušies, bet par tā lielo ietekmi liecina kaut vai tas, ka ievērojamais grieķu rakstnieks Aristofāns savā darbā “Mākonis” min viņu kā paraugu domātājiem. Arī [[Aristotelis no Stagīras|Aristotelis]] savu darbu “Metafizika” sāk ar Talesa uzskatu atspoguļojumu. Lietu daudzveidībā meklēja kādu vienu pirmssākumu (elementu), kuru hipotētiski aplūkoja kā ķermenisku, jutekliski uztveramu vielu, mācīja, ka visa esošā pamatā ir ūdens. Atklājis veidu kā aprēķināt attālumu no kuģa jūrā, kā arī piramīdas augstumu pēc ēnas, ko tā met. | Pirmais sengrieķu domas pārstāvis, par kuru ir drošas vēsturiskas ziņas. Dzimis [[Aristokrātija|aristokrātu]] dzimtā 35. [[olimpiāde]]s laikā (640.–637 g.p.m.ē.), Milētas [[Polisa|polisā]], [[Mazāzija]]s rietumu krastā (mūsd. Turcijas teritorijā, Ajdinas apgabalā), pie Meandras upes grīvas. Antīkajā tradīcijā tika uzskatīts par vienu no "septiņiem gudrajiem". Mācījies astronomiju un matemātiku [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] un [[Babilona|Babilonā]]. Slavu ieguvis, jau iepriekš paredzot saules aptumsumu 585. g.p.m.ē. Paša Talesa sacerējumi nav saglabājušies, bet par tā lielo ietekmi liecina kaut vai tas, ka ievērojamais grieķu rakstnieks Aristofāns savā darbā “Mākonis” min viņu kā paraugu domātājiem. Arī [[Aristotelis no Stagīras|Aristotelis]] savu darbu “Metafizika” sāk ar Talesa uzskatu atspoguļojumu. Lietu daudzveidībā meklēja kādu vienu pirmssākumu (elementu), kuru hipotētiski aplūkoja kā ķermenisku, jutekliski uztveramu vielu, mācīja, ka visa esošā pamatā ir ūdens. Atklājis veidu kā aprēķināt attālumu no kuģa jūrā, kā arī piramīdas augstumu pēc ēnas, ko tā met. | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 18. maijs, plkst. 14.56
Taless no Milētas (gr. Θαλῆς ὁ Μιλήσιος, Thales hō Milesios, ~624.-547.) - filosofs, Milētas skolas izveidotājs, Pītagora skolotājs.
Pirmais sengrieķu domas pārstāvis, par kuru ir drošas vēsturiskas ziņas. Dzimis aristokrātu dzimtā 35. olimpiādes laikā (640.–637 g.p.m.ē.), Milētas polisā, Mazāzijas rietumu krastā (mūsd. Turcijas teritorijā, Ajdinas apgabalā), pie Meandras upes grīvas. Antīkajā tradīcijā tika uzskatīts par vienu no "septiņiem gudrajiem". Mācījies astronomiju un matemātiku Ēģiptē un Babilonā. Slavu ieguvis, jau iepriekš paredzot saules aptumsumu 585. g.p.m.ē. Paša Talesa sacerējumi nav saglabājušies, bet par tā lielo ietekmi liecina kaut vai tas, ka ievērojamais grieķu rakstnieks Aristofāns savā darbā “Mākonis” min viņu kā paraugu domātājiem. Arī Aristotelis savu darbu “Metafizika” sāk ar Talesa uzskatu atspoguļojumu. Lietu daudzveidībā meklēja kādu vienu pirmssākumu (elementu), kuru hipotētiski aplūkoja kā ķermenisku, jutekliski uztveramu vielu, mācīja, ka visa esošā pamatā ir ūdens. Atklājis veidu kā aprēķināt attālumu no kuģa jūrā, kā arī piramīdas augstumu pēc ēnas, ko tā met.
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 408. lpp.
