Atšķirības starp "Tauta" versijām

Versija, kas saglabāta 2013. gada 23. maijs, plkst. 11.55

Tauta - atkarībā no konteksta:

• 1. Politiski, XIX-XX gs. Krievijas impērijā (vēlāk no tās atšķēlušajās valstīs) politiski un kultūras ziņā apvienotu valsts pilsoņu kopums, neatkarīgi no izcelsmes vai valodas (mūsdienās - nācija).
• 2. Antropoloģiski, sociāletnisks ļaužu kopums ar vienotu valodu, kultūras pamatiezīmēm un tuvu mentalitāti.

Literatūra par šo tēmu

• Jansen C., Borggraefe H. Nation. Nationalitaet. Nationalismus. - Campus Verlag: Frankfurt am Main, 2007
• Eickelpasch R., Rademacher C. Identitaet. - Transcript Verlag: Bielefeld, 2004
• John A. Hall. The State of the Nation: Ernest Gellner and the Theory of Nationalism. - Cambridge University Press, 1998 - 317 p.

• Smith A.D. Nationalism: Theory, Ideology, History. - Polity Press: Cambridge, 2001
• Poole R. Nation and Identity. - Routledge: London/New York, 1999

• Андерсон Б. Воображаемые сообщества. Pазмышления об истоках распространении и национализма. - Kанон-пресс-ц, Kучково поле: Москва, 2001
• Андерсон Б., Бауэр О., Хрох М. и др. Нации и национализм. - Праксис: Москва, 2002. - 416 с. ISBN 5-901574-07-9
• Геллнер Э. Нации и национализм. - Прогресс: Москва, 1991
• Хобсбаум Э. Нации и национализм после 1780 г. - Алетейя: СПб., 1998

Resursi internetā par šo tēmu

• Žagariņš J. Jaunā polītiskā nācija - jeb negātīvā brīvība un iedomātā kopiena.
• Haralds Biezais. Faktu un teorijas pretrunas komūnistu tautas jēdzienā. // Jaunā Gaita nr. 127, 1980.

• Хобсбаум Э. Нации и национализм после 1780 г. - Алетейя: СПб., 1998