Atšķirības starp "Tauta" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Tauta''' (an. ''people, folk'', vc. ''Volk'', kr. ''народ'') - atkarībā no konteksta: | '''Tauta''' (an. ''people, folk'', vc. ''Volk'', kr. ''народ'') - atkarībā no konteksta: | ||
| − | * '''1.''' Politiski, XIX-XX gs. Austrumeiropā (Krievijas impērijā un vēlāk no tās atšķēlušajās valstīs, jo krievu valodā ar "народ" apzīmēja gan iedzīvotājus, gan tautu kā etnisku kopību) ar "tauta" saprata politiski un kultūras ziņā apvienotu valsts pilsoņu kopumu, neatkarīgi no izcelsmes, valodas vai ticības (mūsdienās | + | * '''1.''' Politiski, XIX-XX gs. Austrumeiropā (Krievijas impērijā un vēlāk no tās atšķēlušajās valstīs, jo krievu valodā ar "народ" apzīmēja gan iedzīvotājus, gan tautu kā etnisku kopību) ar "tauta" saprata politiski un kultūras ziņā apvienotu valsts pilsoņu kopumu, neatkarīgi no izcelsmes, valodas vai ticības (mūsdienās to apzīmē ar terminiem: [[nācija]] vai sabiedrība). |
* '''2.''' Antropoloģiski ar "tauta" saprot sociāletnisku ļaužu kopumu ar vienotu valodu, kultūras pamatiezīmēm un tuvu mentalitāti, apzinās savu nacionālo identitāti. Eiropā tautas sāka veidoties [[Viduslaiki|viduslaikos]], saplūstot radniecīgām [[Cilts|ciltīm]] - vispirms šie procesi norisa dienvidos un rietumos, šādām cilšu savienībām veidojot t.s. [[barbaru karalistes]], kas kā politisks vienības pamats inspirēja lielāku etnisku kopību - tautu - veidošanos. Vēlajos viduslaikos un [[Jaunie laiki|jaunajos laikos]] šis process pārņēma arī Austrumeiropu. | * '''2.''' Antropoloģiski ar "tauta" saprot sociāletnisku ļaužu kopumu ar vienotu valodu, kultūras pamatiezīmēm un tuvu mentalitāti, apzinās savu nacionālo identitāti. Eiropā tautas sāka veidoties [[Viduslaiki|viduslaikos]], saplūstot radniecīgām [[Cilts|ciltīm]] - vispirms šie procesi norisa dienvidos un rietumos, šādām cilšu savienībām veidojot t.s. [[barbaru karalistes]], kas kā politisks vienības pamats inspirēja lielāku etnisku kopību - tautu - veidošanos. Vēlajos viduslaikos un [[Jaunie laiki|jaunajos laikos]] šis process pārņēma arī Austrumeiropu. | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 23. maijs, plkst. 13.16
Tauta (an. people, folk, vc. Volk, kr. народ) - atkarībā no konteksta:
- 1. Politiski, XIX-XX gs. Austrumeiropā (Krievijas impērijā un vēlāk no tās atšķēlušajās valstīs, jo krievu valodā ar "народ" apzīmēja gan iedzīvotājus, gan tautu kā etnisku kopību) ar "tauta" saprata politiski un kultūras ziņā apvienotu valsts pilsoņu kopumu, neatkarīgi no izcelsmes, valodas vai ticības (mūsdienās to apzīmē ar terminiem: nācija vai sabiedrība).
- 2. Antropoloģiski ar "tauta" saprot sociāletnisku ļaužu kopumu ar vienotu valodu, kultūras pamatiezīmēm un tuvu mentalitāti, apzinās savu nacionālo identitāti. Eiropā tautas sāka veidoties viduslaikos, saplūstot radniecīgām ciltīm - vispirms šie procesi norisa dienvidos un rietumos, šādām cilšu savienībām veidojot t.s. barbaru karalistes, kas kā politisks vienības pamats inspirēja lielāku etnisku kopību - tautu - veidošanos. Vēlajos viduslaikos un jaunajos laikos šis process pārņēma arī Austrumeiropu.
Literatūra par šo tēmu
- Jansen C., Borggraefe H. Nation. Nationalitaet. Nationalismus. - Campus Verlag: Frankfurt am Main, 2007
- Eickelpasch R., Rademacher C. Identitaet. - Transcript Verlag: Bielefeld, 2004
- John A. Hall. The State of the Nation: Ernest Gellner and the Theory of Nationalism. - Cambridge University Press, 1998 - 317 p.
- Smith A.D. Nationalism: Theory, Ideology, History. - Polity Press: Cambridge, 2001
- Poole R. Nation and Identity. - Routledge: London/New York, 1999
- Андерсон Б. Воображаемые сообщества. Pазмышления об истоках распространении и национализма. - Kанон-пресс-ц, Kучково поле: Москва, 2001
- Андерсон Б., Бауэр О., Хрох М. и др. Нации и национализм. - Праксис: Москва, 2002. - 416 с. ISBN 5-901574-07-9
- Геллнер Э. Нации и национализм. - Прогресс: Москва, 1991
- Хобсбаум Э. Нации и национализм после 1780 г. - Алетейя: СПб., 1998
Resursi internetā par šo tēmu
- Diskusijas “Tautas attīstība, identitātes un piederības sajūta pētījumos un pēcreferenduma realitātē” kopsavilkums. - Latvijas institūts
- Žagariņš J. Jaunā polītiskā nācija - jeb negātīvā brīvība un iedomātā kopiena.
- Haralds Biezais. Faktu un teorijas pretrunas komūnistu tautas jēdzienā. // Jaunā Gaita nr. 127, 1980.
