Atšķirības starp "Teozofija" versijām
m |
m |
||
| 14. rindiņa: | 14. rindiņa: | ||
---- | ---- | ||
* [http://www.theosophy-nw.org/theosnw/theos/th-wqjep.htm William Q. Judge. An Epitome of Theosophy.] | * [http://www.theosophy-nw.org/theosnw/theos/th-wqjep.htm William Q. Judge. An Epitome of Theosophy.] | ||
| + | * [http://www.austheos.org.au/clibrary/bindex-judge.html Links to Theosophical Texts Online] | ||
---- | ---- | ||
* [http://www.theosophy.ru/lib/key-theo.htm Блаватская Е.П. Ключ к теософии.] | * [http://www.theosophy.ru/lib/key-theo.htm Блаватская Е.П. Ключ к теософии.] | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 18. aprīlis, plkst. 11.23
Teozofija (no gr. θεοσοφία - theos = dievs, sophia = gudrība) - XIX gs. otrajā pusē H.Blavatskas, H.Rērihas un viņu sekotāju - t.s. teozofu biedrības - izveidota okultiska mācība, kurā okultiski un panteistiski uzskati eklektiski sasaistīti ar selektīvām atziņām, kas ņemtas no lielākajām reliģijām, gnosticisma, neoplatonisma un XIX gs. populārzinātniskajā literatūrā figurējušām atziņām un hipotēzēm. Visai ietekmēja sabiedrisko domu un ideoloģijas XX gs. pirmajā pusē, t.sk. teozofijas ietekme vērojama vairākos pedagoģijas virzienos, kā arī autoritārajās politiskajās ideoloģijās (nacisms, nacionālisms u.c.).
Pamatideja ir par diženu garīgu būtņu hierarhiju, tā dēvēto Gudrības Skolotājiem jeb Lielo Balto Brālību (kas esot sasnieguši aiz cilvēka robežām atrodošos nākošo augstāko – Adepta attīstības pakāpi), kuras vadība mitinoties Tibetā. Lielie Skolotāji esot līdz galam pilnveidojušas dvēseles, kas atsvabinājušās no karmas likumiem un palīdzot cilvēcei iet gara evolūcijas ceļu. Šie Gudrības skolotāji jeb Logosa pārstāvji vada evolūcijas procesu visās viņa fāzēs, pie kam katrs pārzin īpašu nozari dzīvības un formas evolūcijā. Augstāk par "skolotājiem" garīgo būtņu hierarhijā stāv Maitreija. Viņš, ja nepieciešams, iemiesojas cilvēka ķermenī (Jēzus Kristus esot bijis viens no Maitreijas iemiesojumiem). Teozofijā atklājot zināšanas caur tiem, kuri tās jau ieguvuši no "skolotājiem", tiem, kuri tās meklē, bet vēl nav atraduši. Teozofiskās zināšanas varot saņemt gan netieši, caur zinātnes atziņām (pamatā no XIX-XX gs. mijas populārzinātniskajām publikācijām), vai tieši no Gudrības Skolotājiem to mācībās, kas ļauj par teozofiskām zināšanām atzīt ļoti plašu apgalvojumu un hipotēžu spektru.
Literatūra par šo tēmu
- Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Rīga: Avots, 1992., 338. lpp.
- Gurevičs P. Vai misticisma atdzimšana? - Avots: Rīga, 1988. - 395 lpp. ISBN 540100267X
- Rūdolfs Šteiners. Teozofija (Antropozofiska grāmata). - Raka: Rīga, 2010.
