Atšķirības starp "Tiškeviči" versijām
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
'''Tiškeviči''' (''Tyszkiewicz'', kr. ''фон Тризна-Карп'') - sena [[bruņniecība]]s dzimta Polijā, Lietuvā, baltkrievu zemēs, un [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabalā]], vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes guberņā. | '''Tiškeviči''' (''Tyszkiewicz'', kr. ''фон Тризна-Карп'') - sena [[bruņniecība]]s dzimta Polijā, Lietuvā, baltkrievu zemēs, un [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabalā]], vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes guberņā. | ||
| − | Saskaņā ar leģendu, dzimtas aizsācējs ir [[bajārs]] Tiška (''Тышко'', 1452-1501), kurš bijis Lietuvas lielkņaza Kazimira IV vasalis, saņēmis lēņus Žitomiras un Ovručas apkārtnē. Tā dēls Bazils Tiškovičs (?-1571) Livonijas kara laikā bija Podlases (1558-1569) un Smoļenskas [[vaivads]] (no 1569), 1569. gadā ieguva Logoiskas un Berdičevas [[Grāfs|grāfu]] titulu un turpmāk saucās Tiškeviči. 1841. gadā | + | Saskaņā ar leģendu, dzimtas aizsācējs ir [[bajārs]] Tiška (''Тышко'', 1452-1501), kurš bijis Lietuvas lielkņaza Kazimira IV vasalis, saņēmis lēņus Žitomiras un Ovručas apkārtnē. Tā dēls Bazils Tiškovičs (?-1571) Livonijas kara laikā bija Podlases (1558-1569) un Smoļenskas [[vaivads]] (no 1569), 1569. gadā ieguva Logoiskas un Berdičevas [[Grāfs|grāfu]] titulu un turpmāk saucās Tiškeviči. Kurzemē dzimtas pārstāvji sāka apmesties pēc tam, kad pāvests Urbans VIII 1638. gadā pilnvaroja Žemaitijas [[Bīskaps|bīskapu]] Georgu Tiškeviču vadīt Piltenes un Kurzemes diecēzi kā Žemaitijas bīskapijas sufragandiecēzi. 1841. gadā Tiškeviči, līdz ar citām [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabala]] bruņniecības dzimtām, ierakstīti [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. |
| + | |||
| + | No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: arheologs Eistahijs Tiškevičs (''Eustachy Tyszkiewicz'', 1814-1873); | ||
| + | |||
| + | Mūsdienu Latviejas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Gricgales (''Gritzgaln'') u.c. [[muiža]]s. | ||
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | ||
Versija, kas saglabāta 2018. gada 17. februāris, plkst. 08.06
Tiškeviči (Tyszkiewicz, kr. фон Тризна-Карп) - sena bruņniecības dzimta Polijā, Lietuvā, baltkrievu zemēs, un Piltenes apgabalā, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes guberņā.
Saskaņā ar leģendu, dzimtas aizsācējs ir bajārs Tiška (Тышко, 1452-1501), kurš bijis Lietuvas lielkņaza Kazimira IV vasalis, saņēmis lēņus Žitomiras un Ovručas apkārtnē. Tā dēls Bazils Tiškovičs (?-1571) Livonijas kara laikā bija Podlases (1558-1569) un Smoļenskas vaivads (no 1569), 1569. gadā ieguva Logoiskas un Berdičevas grāfu titulu un turpmāk saucās Tiškeviči. Kurzemē dzimtas pārstāvji sāka apmesties pēc tam, kad pāvests Urbans VIII 1638. gadā pilnvaroja Žemaitijas bīskapu Georgu Tiškeviču vadīt Piltenes un Kurzemes diecēzi kā Žemaitijas bīskapijas sufragandiecēzi. 1841. gadā Tiškeviči, līdz ar citām Piltenes apgabala bruņniecības dzimtām, ierakstīti Kurzemes bruņniecības matrikulā.
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: arheologs Eistahijs Tiškevičs (Eustachy Tyszkiewicz, 1814-1873);
Mūsdienu Latviejas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Gricgales (Gritzgaln) u.c. muižas.
